Dāviņu pagasts

Dāviņu pagasts
	Ģerbonis
Novads:	Bauskas novads
Centrs:	Dāviņi
Kopējā platība:	80,8 km2
• Sauszeme:	79,3 km2
• Ūdens:	1,5 km2
Iedzīvotāji (2025):	557
Blīvums (2025):	7,0 iedz./km2
Izveidots:	1945. gadā
	Dāviņu pagasts Vikikrātuvē

Dāviņu pagasts ir viena no Bauskas novada administratīvajām teritorijām, Iecavas krastos. Robežojas ar sava novada Vecsaules, Codes, Iecavas un Stelpes pagastiem.

Daba

Hidrogrāfija

Upes

Briede, Iecava.

Vēsture

Mūsdienu Dāviņu pagasta teritorijā vēsturiski atradās Bruknas muiža (Gut Brucken, Brukna), Lambārtes muiža (Gut Lamberthof).

1945. gadā Bauskas apriņķa Misas pagastā izveidoja Misas ciema padomi. Misas ciems ietilpis Baldones (1949-1959) un Bauskas (pēc 1959. g.) rajonos. Misas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Lambārtes ciemu, 1963. gadā - Bruknas ciema padomju saimniecības «Dāviņi» teritoriju, 1966. gadā padomju saimniecības «Dārtija» teritoriju pievienoja Iecavas lauku teritorijai.^[3] 1968. gadā Misas ciemu pārdēvēja par Dāviņu ciemu (pēc padomju saimniecības «Dāviņi» nosaukuma, kas savukārt cēlies no mājvārda).^[4] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Dāviņu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Bauskas novadā.

Pieminekļi

Valsts nozīmes

Lielbruknas dzirnavu senkapi (Mucenieku dzirnavu kalns)^[5]

Vietējas nozīmes

Janču katoļu baznīca
Bruknas muižas apbūve
Lielauziņu viduslaiku kapsēta
Bruknas pilskalns

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±% g.p.
1935		—
1959	1 532	—
1967	1 285	−2.17%

Gads	Iedz.	±% g.p.
1979	1 087	−1.38%
1989	1 111	+0.22%
2000	1 059	−0.43%

Gads	Iedz.	±% g.p.
2011	745	−3.15%
2021	629	−1.68%

Apdzīvotās vietas

Lielākās apdzīvotās vietas ir Dāviņi (Birzes; pagasta centrs), Brukna, Lambārte.

Saimniecība

Transports

Izglītība un kultūra

Atsauces

↑ «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
↑ «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 oktobris 2025.
↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
↑ «Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 26. septembrī. Skatīts: 2017. gada 17. janvārī.

Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[wikidata-b63e42f4e46c16aacd00b523e709fdbbeda7040c-1] «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.

[wikidata-817d5437ecc57a6eefd10177383d016610ce6100-2] «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 oktobris 2025.

[3] Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9

[4] Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.

[5] «Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 26. septembrī. Skatīts: 2017. gada 17. janvārī.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]