Džons Viklifs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Džons Viklifs
John Wycliffe
Džons Viklifs
Personīgā informācija
Dzimis 1331. gadā
Hipsvela, Jorkšīra, Anglija
Miris 1384. gada 31. decembrī
Lutervorsa, Lesteršīra, Anglija
Tautība anglis

Džons Viklifs (angļu: John Wycliffe; dzimis 1331. gadā, miris 1384. gada 31. decembrī) bija angļu teologs, sholastikas filozofs un Oksfordas Universitātes pasniedzējs. Viklifs tiek uzskatīts par pirmo baznīcas reformatoru.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Džons Viklifs dzimis Hipsvelas ciemā, Jorkšīrā. Sākotnējo izglītību ieguvis netālu no savas mājvietas, Viklifs iestājās Oksfordas Universitātē, kur ieguva teoloģijas bakalaura un vēlāk (1372) arī doktora grādu. 1377. gadā pāvests Gregors XI izdeva bullu, kurā nosodīja Viklifa mācību. Tālākās represijas pārtrauca Gregora XI nāve 1378. gadā. 1380. gadā Viklifu izslēdza no universitātes mācībspēku sastāva. 1382. gadā Kenteberijas arhibīskapa sasauktā sinode nolādēja Viklifa 24 tēzes. 10 tēzes tika atzītas par ķecerībām, 14 - par maldiem.

1384. gada 28. decembrī Viklifu piemeklēja insults un viņš nomira trīs dienas vēlāk. 1415. gada 4. maijā Konstancas koncilā Viklifu pasludināja par ķeceri un viņa darbus aizliedza. Viņa mirstīgās atliekas tika izraktas un sadedzinātas.

Galvenā mācība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Studējot Svētos rakstus un pirmo kristiešu filozofu, kā Augustīna darbus, Viklifs nonāca pie atziņas, kas viss, kas nav atrodams Svētajos rakstos vai arī nav to dabiskas sekas, ir noraidāms. Tādējādi viņš noraidīja baznīcas tradīcijas pielīdzināšanu Svētajiem rakstiem.

Viklifs aizstāvēja viedokli, ka vienīgi kristīgā baznīca ir izredzēto draudze un hierarhiskajai vadībai (pāvestiem, kardināliem) nedrīkst būt tiesisku pretenziju uz vadību šajā baznīcā. Viņš arī uzskatīja, ka baznīcas imunitāte pret pasaulīgās valdības kontroli un aizrādījumiem ir amorāla pozīcija, tādējādi atsakoties no pāvesta virsvaldības.

Vadoties no filozofiskiem apsvērumiem, Viklifs noraidīja baznīcas mācību par transsubstanciāciju - dogmu, kas bija formulēta 1215. gada Laterāna koncilā, par to, ka maizes un vīna substances eiharistijā tiek iznīcinātas un to vietā nāk Kristus miesas un asins substances. Viņš uzskatīja, ka šāda iznīcināšana nevar norisināties, jo arī maize un vīns ir Dieva radītas substances.[1]

Pēc Viklifa iniciatīvas tika veikts Bībeles tulkojums angļu valodā (Jaunās Derības tulkojums pabeigts 1380. gadā, Vecās Derības - dažus gadus vēlāk). Nav gan zināms, vai arī pats Viklifs piedalījies tulkošanā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Andris Rubenis. Viduslaiku kultūra Eiropā. — Zvaigzne ABC: Rīga, 1997. ISBN 9984041964 203. lpp.