Pāriet uz saturu

Dace Vītola

Pievienot saites
Vikipēdijas lapa
Dace Vītola
Dzimusi 1971. gada 14. februārī (53 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Talsi, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Nodarbošanās aktrise
Vecāki Ojārs Vītols
Olita Ļūļa
Dzīvesbiedrs Jānis Vītols (1997-2002)
Renārs Ploksts (2002-2011)
Bērni Spāre Vītola

Dace Vītola (dzimusi 1971. gada 14. februārī Talsos) ir latviešu aktrise.[1] Kopš 1994. gada strādā Latvijas leļļu teātrī.[2][3]

Ar izrādēm piedalījusies un tikusi novērtēta leļļu teātru festivālos Eiropā. Viesojusies arī latviešu diasporās Krievijā,[4] Spānijas[5] un Apvienotajā karalistēs, kā arī ASV un Kanādā.

Biogrāfija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dace Vītola pirmos dzīvos gadus pavadījusi pie Sabiles, dzimtas mājās ‘’Čegās’’. Piecu gadu vecumā kopā ar māti Olitu pārceļas uz dzīvi Limbažu rajonā, netālu no Vecmuižas skolas Roplaņu mājās. Limbaži ir Daces Vītolas tēva senču dzimtā puse, kur 19.gs beigās vecvecvectēvs Jānis Vītols (1830-1890)[6] bija Katvaru muižas pārvaldnieks.

Skolas, tehnikuma un augstskolas laikā liels atbalsts bija tēva-tēva māsa Laima Elizabete Vītola, pie kuras dzīvojusi Rīgā, Liepājas ielā. Laima ilgus gadus strādājusi par sanitāri prof. P.Stradiņa nodaļā Rīgas pilsētas 2.slimnīcā.

Beigusi Rīgas 3. mūzikas internātskolu, Kultūras darbinieku tehnikumu, specialitātē - kapellas, vokāli intrumentālā ansambļa vadītāja, absolvējusi Latvijas Kultūras Akadēmijas Ekrāna un teātra mākslas nodaļas dramatiskā un leļļu teātra aktierkursu. Uzsākusi un nepabeigusi maģistra līmeņa studijas Latvijas Universitātes sociālo zinātņu fakultātes komunikācijas nodaļā un LKA maģistra līmeņa studijas skatuves runas un retorikas specialitātē.

Profesionālā darbība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skolas laikā darbojusies Latvijas Radio teātrī ‘’Pūpolītis’’ Veras Singajevskas vadībā,  L. Rages Jauno kinoaktieru studijā, vēlāk eksperimentālajā teātrī ‘’Apsēstā māja’’ un Tautas Kinoaktieru studijā, Ainas Matīsas un Arnolda Liniņa vadībā. Vairākus gadus dziedājusi korī ‘’Daugaviņa’’ , diriģents K. Beinerts un kamerkorī ‘’Vecrīga’’, diriģente I. Tenisone. Pateicoties vokālajai pedagoģei Anitai Garančai, bijusi fināliste LTV1 organizētajā jauno dziedātāju konkursā ‘’Meklējam solisti.’’

Piedalījusies pirmajā iestudējumā Dailes teātra muzikālajā izrādē ‘’Meža gulbji’’.

Filmējusies nelielās epizodēs vairākās filmās un seriālos. Atpazīstamākais tēls - Vineta, TV3 komēdijseriālā Ādamsoni. Neilgu laiku bijusi TV3 V. Dūles vadītā  ‘’Mēmā šova’’ komandas sastāvā, piedalījusies raidījumā ‘’Vakara šovs ar Andri Freidenfeldu’’ kā ‘’jaunā žurnāliste’’, radot aloģiskas intervijas ar sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem.

Piedalījusies muzikālos un teatrālos projektos. Dublējusi neskaitāmas animācijas filmas, piemēram, Hikapa māte ‘’Kā pieradināt pūķi 2’’, zinātnieks Viktors ‘’Lote un pazudušie pūķi’’, Pliku-Plaka ‘’Dūlitls’’, vecmāmiņa ‘’Adamsu ģimene”, u.c.

No 1994.-1998. gadam ar pseidonīmu Maruta veidojusi "Marutas Lappusīti" bērniem laikrakstā ‘’Rīgas Viļņi’’, V. Rūmnieka vadībā, rakstot konkursus bērniem, kuros iekļauti uzdevumi un spēles par latviešu valodu.

LDz Rīgā un citās Latvijas pilsētās jaunākajām klasēm vadījusi interaktīvas stundas par drošību uz un pie dzelceļa un vilcienā. 2005.- 2008. gadam kā mēģinājumu pianiste sagatavojusi viesus raidījumu ierakstiem TV3 muzikālajā šovā ‘’Dziesmu duelis’’.

2010. gadā kopā ar režisori Viju Blūzmu un pianistu Raimondu Petrauski ierakstījusi un izdevusi CD izrādi Lellīte Lolīte, nominācija par labāko bērnu albumu Mūzikas Ierakstu Gada balvā.[7]

2013. gadā kopā ar Gundaru Grasbergu piedalījusies Kaspara Vecvagara dziesmu CD ierakstā ‘’AM’’ (Ar mīļumu). Tam seko koncertturneja un nominācija par labāko bērnu albumu Mūzikas Ierakstu Gada balvā.[8]

2015. gadā Latvijas Leļļu teātra 70 gadu jubilejas dziesmu izlases CD ‘’34 krāsas dziesmās’’[9][10] bijusi dziesmu atlases veidotāja un mākslinieciskā producente. Arī šis albums tiek nominēts Mūzikas Ierakstu Gada balvai.[11] Tam seko tāda paša nosaukuma dziesmu izlases nošu grāmata.

Kopā ar pianisti Lieni Circeni izveido muziālo pasaku bērniem "Velc, pelīte", ar ko uzstājas vairākās Latvijas pilsētās.

Ar teātra kolēģi Edgaru Kaufeldu bijusi teātra ievirzes vadītāja bērniem Vispasaules latviešu ģimeņu saiets 3x3.

Izrāžu apvienībā ''Pannas teātris'' spēlējusi izrādē ''Saimnieks meklē saimnieci''.[12]

2017. gadā kopā ar mākslas zinātnieci Ingrīdu Burāni uzsāk scenogrāfa un mākslinieka, vecvectēva brāļa Eduarda Vītola popularizēšanu un atpazīstamību.[13] Tiek atklātas izstādes Limbažos (2017. gadā) un Jūrmalas pilsētas muzejā (2019. gadā), kā arī atklāta tēlnieka Jāņa Strupuļa veidota piemiņas plāksne Dzintaros, Ķemeru ielā, pie kādreiz E. Vītolam piederošās mājas.

2020. gadā sadarbībā ar Jūrmalas pilsētas muzeja muzejpedagoģi reizi mēnesī Jūrmalas pilsētas muzejā jaunākajām klasēm vada ‘’ekskursiju’’ „Priedaine-Ķemeri’’, kurā bērni iepazīstas ar visām Jūrmalas stacijām un aktuālākajām vietās ap tām.

Paralēli darbam teātrī un darbam ar bērniem ārpus tā, uztur dzimtas īpašumu Jūrmalā un no 2010. gada organizē iknedēļas Majoru Kalnciemielas tirdziņu, kurā pulcējas zemnieki un mājražotāji no tuvākas un tālākas apkaimes.

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Dace Vītola». Latvijas Radošo savienību padome. Skatīts: 2017. gada 10. decembrī.
  2. ↑ «Dace Vītola». Latvijas Leļļu teātris. Skatīts: 2017. gada 10. decembrī.
  3. ↑ «Mākslinieka Darbistabā: Latvijas Leļļu teātra aktrise Dace Vītola». 2010. gada 18. decembris. Skatīts: 2020. gada 11. februārī.
  4. ↑ «Leļļu teātra aktrise Dace Vītola viesosies Maskavā». 2010. gada 15. septembris. Skatīts: 2020. gada 11. februārī.
  5. ↑ Kitija Mangule. «Savējie. Spānija.», 2018. gada 22. janvāris. Skatīts: 2020. gada 11. februārī.
  6. ↑ «Jānis Vītols». geni_family_tree (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-02-13. Skatīts: 2020-02-13.
  7. ↑ «Gada Balva 2010 rezultāti». Skatīts: 2020. gada 11. februārī.
  8. ↑ «Teksta tiešraide: Pasniedz Mūzikas ierakstu gada balvas». Latvijas Sabiedriskais medijs. Skatīts: 2020. gada 11. februārī.
  9. ↑ «Nošu grāmatas "34 KRĀSAS DZIESMĀS" prezentācija Latvijas Leļļu teātrī». Latvijas Leļļu teātris. 2016. gada 7. novembris. Skatīts: 2020. gada 7. februārī.
  10. ↑ «Diskā izdotas 34 populārākās Leļļu teātra dziesmas». Diskā izdotas 34 populārākās Leļļu teātra dziesmas (Kultūras Vēstis). 2015. gada 26. augusts. Skatīts: 2020. gada 11. februārī.
  11. ↑ «Nosaukti ierakstu gada balvas «Zelta mikrofons 2015» nominanti». Latvijas Sabiedriskais medijs. Skatīts: 2020. gada 11. februārī.
  12. ↑ «SAIMNIEKS MEKLĒ SAIMNIECI – Izrāžu apvienība "Panna"». pannasteatris.lv. Skatīts: 2020-02-13.
  13. ↑ Edgars Raginskis. «Eduarda Vītola 140. jubilejas atceri iezīmējam kopā ar Daci Vītolu un Ingrīdu Burāni». Latvijas Sabiedriskais medijs, 2017. gada 21. oktobris. Skatīts: 2020. gada 11. februārī.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dace_Vītola&oldid=4083195"