Dalībnieks:Krastinasanta3/Lielais šņibītis
| Krastinasanta3/Lielais šņibītis | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Tārtiņveidīgie (Charadriiformes) |
| Dzimta | Sloku dzimta (Scolopacidae) |
| Ģints | Šņibīši (Calidris) |
| Suga | Lielais šņibītis (C. canutus) |
| Sinonīmi | |
| Tringa canutus | |
Lielais šņibītis [1] (Calidris canutus) — neliela izmēra bridējputns, kurš ligzdo tundrā, Eiropā, Krievijā un Arktiskajos kalnos tālu uz ziemeļiem iekš Kanādas. Šī ir visbiežāk sastopamā šņibīšu suga.
Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lielais šņibītis ir kompakts putns ar īsu kaklu, viņa lielums ir apmēram 25 cm. Tam ir salīdzinoši īss un taisns knābis, īsas brūnganzaļas kājas. Ziemā putna mugurpuse ir pelnu pelēka ar baltiem plankumiem, vēderiņš un krūtis ir gaiši pelēkas ar dažiem baltiem pigmentiem. Vasarā abu dzimumu pārstāvjiem mugurpuse ir melna ar sarkaniem plankumiem, galva un krūtis ir ķieģeļ-sarkanā krāsā. Lidojumā ir redzama balta astīte un spārni. Nepieaugušie putni ar savu apspalvojumu līdzinās pieaugušo putnu ziemas izskatam, viņiem uz mugurpuses ir melna svītra un krūtis ir bēšas, kājas olīvj-zaļas.
Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lielais šņibītis galvenokārt uzturas Grenlandē, Kanādā, Aļaskā un Sibīrijas tundrā. Tie lido ļoti lielu ceļu, viņu mērķis ir nonākt Rietumāfrikā. Rudenī un pavasarī tie pa ceļam atpūšas pie Vatu jūras.
Pasugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lielajam šņibītim ir sešas pasugas.Šeit ir sakārtotas pasugas no lielāka putna izmēra līdz pat mazākajam putnam:
- C. c. roselaari
- C. c. rufa
- C. c. canutus
- C. c. islandica
- C. c. rogersi
- C. c. piersmai
C. c. piersmai ligzdo Ziemeļsibīrijā, taču ziemo Huanhē vai ziemeļaustrumu Austrālijā.C. c. rogersi ligzdo Sibīrijā, tikai austrumpusē. Tas no Sibīrijas migrē pa Ķīnas krastu līdz Jaunzēlandei un Austrālijas dienvidaustrumiem. C. c. roselaari migrē no Aļaskas ziemeļiem uz ziemeļaustrumiem no ASV Floridas. Pagaidām vēl nav zināms vai šī pasuga migrē arī gar ASV rietuma daļu, lai pārziemotu centrālAmerikā. Pasuga C. c. rufa ligzdo ziemeļrietumu Kanādā un migrē uz Argentīnu piestājot un atpūšoties Brazīlijā. C. c. islandica ligzdo Grenlandes ziemeļos un migrē caur Islandi, Rietumeiropu, kur ziemo Vatu jūras piekrastē. C. c. canutus ligzdošanas vieta atrodas ziemeļu-rietumu Sibīrijā, migrē uz Rietumāfriku. Vatu jūra ir šim pasugām ļoti nozīmīgs atpūšanās punkts tālajiem lidojumiem.
Uzturs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lielā šņibīša pārtika sastāv galvenokārt no gliemenēm un gliemežiem. Tie pilnīgi norij laupījumu. Cieto gliemežu apvalku tie sasmalcina izmantojot savus muskuļus, kas atrodas kuņģī. Ligzdošanas zonās Lielais šņibītis arī meklē pārtiku, tas nedodas nekur tālāk.
Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lielais šņibītis savas ligzdas vij atklātās vietās Sibīrijas tundrā, Grenlandē, Kanādā un Aļaskā. Šie putni neveido kolonijas, reizēm tie viens no otra var būt pat daudzu kilometru attālumā. Mātītes paredz 3-4 olas, kuras tiek izdētas uz zemes nelielā padziļinājumā, kas apklātas ar dažādām zālītēm, zariem un sūnām. Abi vecāki perē olas, mātīte pamet ligzdu un mazuļus neilgi pēc tam, kad mazuļi izšķiļās. Mazie putnēni ļoti ātri iziet ārā no ligzdas, lai sagādātu sev pārtiku, tas notiek pat mazo putnēnu pirmajā dzīves dienā. Tiklīdz mazie putnēni ir iemācījušies lidot, tēviņš dodas atpakaļ uz ziemeļiem. Mazie putnēni seko savam tētim un pēc dažām dienām vai nedēļas jau ir pieauguši putni.
Adaptācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
_-_winter_plumage_1573898766.jpg)
Lielais šņibītis ir viena no putnu sugām, kura veic visgarāko lidošanas ceļu bez apstājas. Šis attālums bieži vien sasniedz pat 5000 km. Lai uzstādītu šādu sasniegumu lielajam šņibītim ir īpašas iezīmes un spējas. Pirms paredzētā lielā lidojuma šie putni uzņem lielu pārtikas daudzumu, palielinot savu normālo svaru gandrīz divas reizes. Uzņemtā pārtika pa visu ķermeni pārtop tauku slāņos, kas apgādā tos ar enerģiju visas lidošanas laikā. Lai izvairītos no nevajadzīgiem enerģijas patēriņiem lielais šņibītis spēj samazināt dažus savus iekšējos orgānus, īpaši kuņģi. Uzņemot ēdienu ar cietu apvalku kuņģa muskuļu darbība palielinās, līdz ar to tērē vairāk enerģijas, taču mīksta pārtika, piemēram, tārpi samazina kuņģa darbošanos un patērē mazāk enerģijas. Tāpēc pirms lieliem lidojumiem Lielie šņibīši dod priekšroku mīkstai barībai.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Piersma, T., de Goeij, T. P. & Tulp, I. 1993 An evaluation of intertidal feeding habitats from a shorebird perspective: towards relevant comparisons between temperate and tropical mudflats. Netherlands Journal of Sea Research 31, 503-512.
- Piersma, T., Dietz, M. W., Dekinga, A., Nebel, S., van Gils, J. A., Battley, P. F. & Spaans, B. 1999 Reversible size-changes in stomachs of shorebirds: when, to what extent, and why? Acta Ornithologia 34, 175-181.
- Tomkovich, P. S. 2001 A new subspecies of Red Knot Calidris canutus from the New Siberian Islands. Bulletin of the British Ornithologists Club 121, 257-263.
- Tulp, I., Schekkerman, H., Piersma, T., Jukema, J., de Goeij, P. & van de Kam, J. 1998 Breeding waders at Cape Sterlegova, northern Taimyr, in 1994. Zeist: WIWO - Report 61.