Daurijas kovārnis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Daurijas kovārnis
Coloeus dauuricus (Pallas, 1776)
Daurijas kovārnis
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
DzimtaVārnu dzimta (Corvidae)
ĢintsKovārņi (Coloeus)
SugaDaurijas kovārnis (Coloeus dauuricus)
Sinonīmi
  • Corvus dauuricus
Izplatība

Corvus dauricus map.jpg

  Daurijas kovārņa izplatības areāls
Daurijas kovārnis Vikikrātuvē

Daurijas kovārnis (Coloeus dauuricus) ir vidēja auguma Āzijas austrumos dzīvojošs vārnu dzimtas (Corvidae) putns. Ģeogrāfisko variāciju nav.[1] Tā tuvākais radinieks ir Eiropā dzīvojošais kovārnis.

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daurijas kovārņa izplatības areāls plešas no Austrumsibīrijas dienviddaļas, Aizbaikāla, līdz Mongolijai un cauri lielākajai daļai austrumu Ķīnas. Areāla ziemeļu populācijas ir gājputni un ziemot dodas dienvidu virzienā. Samērā bieži ziemas periodā uzturas Korejā, retāk Japānā, retumis Tavānā. Ķīnas centrālās daļas populācija ir nometnieki.[2][3]

Mēdz ieklejot Vidusāzijā (Kazahstānā), kā arī Rietumeiropā. Bijis novērots Dānijā, Nīderlandē un Francijā.[2]

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daurijas kovārņa jaunie putni ir melni
Pieaugušiem īpatņiem vēders un apkakle ir gaiši pelēki vai balti

Daurijas kovārnis ir neliela auguma vārnu dzimtas putns ar samērā garu, viegli noapaļotu asti un īsu, smalku knābi. Ķermeņa garums 29—36 cm, spārnu plētums 54—74 cm, svars 110—275 g.[3][4]

Daurijas kovārnim, atkarībā no tā vecuma, izšķir divu veidu apspalvojumus.[3] Pieaugušajiem putniem apspalvojums ir dagls (divkrāsains lielos laukumos), bet pirmā gada putniem tas galvenokārt ir melns. Dažos aprakstos minēts arī trešais veids — tumši pieaugušie īpatņi, tomēr izpētot tumšos īpatņus tuvāk (apmēram 200 īpatņus), tie visi bija pirmā gada putni.[3]

Pieaugušam Daurijas kovārnim ir gaiši pelēka vai balta pavēdere, kas savienojas ar gaišo, plato apkakli, nodalot no melnās muguras melno galvu un krūtis. Melnais apspalvojums ir metāliski spīdīgs, izņemot laukumus deniņos ap ausīm, kas ir tumši pelēki. Acis melnas.[5][6] Pieaugušie putni maina apspalvojumu ligzdošanas sezonas beigās, kad jaunie putni vēl nav pametuši ligzdu. Spalvu nomaiņa ilgst apmēram 105 dienas.[3]

Līdzīgas sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaunie putni, kuriem vēl nav izveidojies daglais apspalvojums, izskatās ļoti līdzīgi kovārnim, bet abas sugas var atšķirt pēc acīm, kas Eiropas kovārnim ir gaiši zilas. Daurijas kovārnim tā izplatības areālā vizuāli līdzīga suga ir apkakles vārna (Corvus torquatus), bet tā ir izteikti lielāka.[3]

Uzvedība un barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daurijas kovārnis dzimumbriedumu sasniedz apmēram divu gadu vecumā

Daurijas kovārnis mājo mežos, uzturoties upju tuvumā, kā arī uzturas atklātās kalnu ainavās. Tas ir ļoti sabiedrisks putns, pat ligzdošanas sezonā, ligzdo nelielās kolonijās.[3][5][7]

Daurijas kovārnis ir visēdājs un kā visi vārnu dzimtas putni barojas ar graudiem un citām sēklām, ogām un bezmugurkaulniekiem. Novērojams arī pilsētu izgāztuvēs. Pieaugušie īpatņi labprātāk barojas ar augu izcelsmes barību.[3][6][7]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daurijas kovārnis dzimumbriedumu sasniedz apmēram divu gadu vecumā. Ligzdošanas sezona, atkarībā no izplatības areāla, sākas laikā no marta līdz maijam. Veido monogāmus pārus uz mūžu. Koku dobumos, klinšu spraugās vai ēku konstrukciju iedobēs pāris kopīgi būvē ligzdu.[3][5][7]

Dējumā ir 4—6 gaiši zilzaļas olas ar brūniem raibumiņiem. Inkubācijas periods ilgst 16—20 dienas (jo putni ligzdo tālāk ziemeļos, jo ilgāks ir inkubācijas periods). Perē tikai mātīte, bet tēviņš to baro. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Putnēni tiek baroti ar bezmugurkaulniekiem.[3][5] Jaunie putni sāk lidot apmēram mēneša vecumā.[7]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]