Deltuva (zeme)

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Deltuva)
Jump to navigation Jump to search
Lietavas zemes ķēniņa Mindauga valdījumi ar pakļautajām aukstaišu zemēm (Deltuvu, Nalseni un Alseni) ap 1260.gadu. Deltuvas zeme pletās uz rietumiem no tagadējās Ukmerģes.

Deltuva, hronikās — Deviltava (senkrievu: Дѧвол̑тва, vācu: land Dewilto[w], lietuviešu: Deltuva) bija aukštaišu apdzīvota zeme, kas 13. gadsimtā pieminēta Volīnijas metrikas tekstā. Pēc 1274. gada Deltuva kopā ar Nalsenes un Alsenes zemēm integrējusies Lietuvas dižkunigaitijas sastāvā kā tās pamatteritorija.

Nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Deltuvas zemes vārds pirmo reizi ir pieminēts Volīnijas hronikas (metrikas) 1219. gada ierakstā kā Дѧвол̑тва. Ipatija hronikas 1264. gada ierakstā vēstīts par Mindauga dēla Vaišvilka, Galīcijas kņaza Švarna un Volīnijas kņaza Vasiļko karagājienu uz Deltuvas un Nalsenes zemēm (во Дявелътве и в Нальщанехъ), kur viņi sakāva Tranaiša karaspēku, nogalināja viņu un piespieda Nalsenes kunigaiti Daumantu bēgt uz Pleskavu.

Pēdējo reizi kā land Dewilto minēta Marburgas Viganda 1385. gada Lietuvas kara ceļa aprakstā.[1] Mūsdienās šis nosaukums ir saglabājies Deltuvas ciema nosaukumā.

Teritorija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Austrumos Deltuvas zeme robežojās ar Lietavas zemi, ziemeļos ar Upītes zemi. Dienvidos aiz Nemunas upes atradās jātvingu zemes, bet aiz Nevēžas upes žemaišu Gaižuvas zeme.

Deltuvas valdnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vienīgais rokraksts, kurā pieminēti Deltuvas kunigaišu vārdi, ir t.s "Volīnijas metrika":

Volīnijas metrikas izvilkums par Volīnijas kņazu Daniēla Romanoviča un Vasiļko Romanoviča izlīgumu ar lietuviešu valdniekiem:

"Въ лѣт̑ . [6723 (1215)] Бж҃иимъ повелениемь . прислаша кнѧзи Литовьскии . к великои кнѧгини Романовѣ . и Данилови и Василкови . миръ да(р)юще бѧхоу же имена Литовьскихъ кнѧзеи се старѣшеи . Живинъбоудъ . Давъѧтъ . Довъспроункъ . братъ его Мидогъ . братъ . Довъӕловъ . Виликаилъ . а Жемотьскъıи кнѧз̑ Ерьдивилъ . Въıкъıнтъ. а Роушьковичевъ . Кинтибоуть . Вонибоут̑ . Боутовить.

Вижѣикъ. и сн҃ъ его Вишлии. Китении . Пликосова . а се Боулевичи. Вишимоут̑ егоже оуби Миндого тъ . и женоу его поѧлъ . и братью его побилъ . Едивила. Спроудѣика . а се кнѧзи . из Дѧвол̑твъı . Юдьки . Поукѣикъ. Бикши . Ликиикъ си же вси миръ даша . кн҃зю Данилови . и Василкоу . и бѣ землѧ покоина ."

("[6723 (1215)] gadā Dievs vēlēja, ka Lietuvas kņazi ieradās pie lielkņaza Romāna dēliem Daņilo un Vasiļko mieru slēgt. Lietuvas kņazu vārdi bija: vecākais Živinbuds, Daujots, Dausprungs, viņa brālis Mindaugs, Daujota brālis Viligailis. Bet žemaišu kņazu: Gerdvils, Vikints, bet Ruškaiča dzimtas — Kintibuts, Vembuts, Butauts, Vižeiķis, un viņa dēls Velžis, Kitenis, Pliķa sieva, bet Buļa dzimta — Vismants, kuru nogalēja Mindaugs un viņa sievu atņēma, un viņa brāļus Gelvilu un Sprudeiķi nogalēja. Un šie kņazi no Deltuvas: Juodiķis, Buteiķis, Bikšis, Ligeiķis. Šie visi deva mieru kņazam Daņilo un Vasiļo un zeme bija mierīga.")[2]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zabiela G., Baranauskas T., Deltuvos žemė // Eskizai, Nr. 10, Ukmergė, 1999, p. 3−8.


Atsauce[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]