Digitālā filozofija
Digitālā filozofija, arī digitālā fizika ir strīdīgs mūsdienu novirziens filozofijā, kosmoloģijā un teorētiskajā fizikā. Šo terminu ap 1992. gadu ieviesa Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta informācijas teorijas pētnieks un fiziķis Edvards Fredkins.[1] Vācu inženieris un izgudrotājs Konrāds Cūze 1969. gadā, šķiet, bija pirmais, kurš aprakstīja digitālo fiziku.[2][3] Reizēm tiek lietots termins digitālā mehānika.
Pārskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Digitālās filozofijas pētnieki interpretē vācu matemātiķa Godfrīda Leibnica monismu metafizikā kopā ar vairākiem apgalvojumiem kvantu mehānikā, kā arī šūnu automāta[4] un informācijas teorijās. Visums, telpa, laiks, apziņa, viss esot ap Planka konstantes līmeni viengabalains un digitāls kā Tjūringa mašīna vai kā kvantu dators.[5] Realitāte esot apziņa un pamatā informācija, kā dators pats vai kā datora simulācija.
Raksturojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Leibnics noliedza materiālismu un ieviesa terminu ideālisms. Leibnica sekotājs apgaismības filozofs un matemātiķis Kristiāns Volfs ieviesa terminus kosmoloģija un monisms.[6][7] Monisms, pretstatā duālismam un plurālismam, ir apziņas teorija, kas atzīst tikai vienu esamības pirmcēloni. "Neitrālo monismu" mūsdienās skaidrojis angļu filozofs un matemātiķis Bērtrands Rasels.[8]
Kvanta jēdzienu izvirzīja un aprēķināja vācu fiziķis Maksis Planks 1900. gadā. Kvants raksturo atziņu, ka matērija ir diskrēta un eksistē kāds mazākais iespējamais enerģijas, laika un telpas daudzums, kas mijiedarbojās fizikālās sistēmās. Planka konstante ir tas lielums ap kuru telpa kļūstot viengabalaina. Tas esot tas pats, kā "nonākt līdz pikseļu līmenim." Arī laiks kļūstot "granulārs." Digitālie teorētiķi apšauba kontinuitāti un bezgalību. Spinu un citas īpašības kvantu mehānikā Fredkins un citi esot apstiprinājuši ar dažādu informācijas teorijas metodiku un matemātiku.[9]
Alberta Einšteina vienotā lauka teorija fiziķim Tomasam Kempbelam ir speciālgadījums un mazā teorija, jo neietver apziņu un ko apzīmē par paranormālo.[10] Einšteins arī esot spriedis, ka augstākā līmenī ir jābūt kaut kam, kas izskaidros un apvienos kvantu un relativitātes teorijas. Einšteins nepiekrīta tā sauktajai "Kopenhāgenas interpretācijai", jo tā paredzēja uz varbūtību balstītu un nevizualizējamu fizikas norišu aprakstu.
Modernais "kosmoloģiskais princips" pieņem, ka matērijas izplatība Visumā ir homogēna un izotropiska.[11] Visums esot homogēns lielos mērogos, jo apgalvots, ka fizisko spēku likumi Visumā, fizikālās konstantes iedarbojās vienmērīgi. Tādēļ nevajadzētu rasties novērojamas novirzes (neregularitātes) lielo mērogu veidojumos matērijas lauku evolūcijas gaitā un Visums jebkad esot tikpat homogēns, cik esot bijis Lielo sprādzienu sākumā.[12]
Apgalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|
Pastāv vairākas novirzes digitālā filozofijā, tomēr pārsvarā tās uzskata visu fizisko realitāti un visas prāta darbības par digitālu informācijas apstrādi. Digitālie pētnieki uzstāj, ka ir risinājuši vairākās sarežģītas problēmas prāta filozofijā un epistemoloģijā, jo saskaņā ar monistu idejām, prātu var pētīt kā digitālu informācijas apstrādi.[13] Digitālā pieeja vairākiem fizikas teorētiķiem izslēdzot varbūtības sadalījuma pieņēmumus kvantu teorijas "Kopenhāgena interpretācijā".[14]
Digitālā Visumā realitāte un apziņa sastāvot vienīgi no informācijas apstrādes bet ne visa skaitļosana esot pati apziņa.[15] Tātad tieši informācijas apstrāde ir vienīgā īpašība (substance) monistu metafizikā, subjektivitāte esot vienīgi "skaitļošanas universāluma" parādība.
Fredkina viedoklis digitālā filozifijā nesakrīt ne ar Kopenhāgenas interpretāciju ne citām idejām par kvantu mehāniku. Tas noliedz pieņēmumu par neatgriezenisku novērošanas darbību un ka eksistē klasiskā mehānika vai kvantu pasaule. Viņa digitālā filozofija uzstāj, ka kaut kāda digitālā mehānika ir viss, kas eksistē, ar "likumiem", kas ietver informācijas saglabāšanu.
Fredkina "Noteiktās dabas" (Finite Nature) hipotēze uzstāj, ka gala rezultātā visas vienības fizikā, arī telpa un laiks, esot nošķirtas (discrete) un noteiktas (finite). Visas mēramas fiziskas vienības ar informācijas apstrādi rodas no kāda Planka līmeņa veidojuma (substrātes) kādā "paralēlā Visumā".[16] Arī informācijas daudzums jebkurā mazā laiktelpas tilpumā esot noteikts un kādai mazai varbūtībai vienlīdzīgs.[17][18]
Mathematica datorprogrammas veidotājs Stīvens Volframs[19] grāmatā A New Kind of Science, apsvēra iespējamību, ka enerģija un laiktelpa varētu būt "sekundāri" atvasinājumi no informatīvā veidojuma (substrāta) Planka līmenī. Argumentēts, ka Fredkina "Noteiktās dabas" un Volframa idejas par fiziku attiecināmas uz "neatrisinātām fizikas problemām".[20][21] Fredkins piedāvājis savus digitālās fizikas "likumus":
- Informācija ir saglabāta.
- Dabas pamata process ir kāda vispārināta (universāla) skaitļošanas īpašība.
- Jebkuras fizikālās sistēmas stāvoklim piemīt digitāls skaidrojums (attēlojums).
- Tikai digitāls informācijas process izraisa jebkādu pārmaiņu (pārveidojumu).
- Pieņem "Noteiktās dabas" hipotēzi.
- Informācijas saglabāšana ir atgriezenisks process.[22]
Fredkins apgalvo, ka digitālā filozofija ietver pamatojumus par gandrīz visām fiziskām parādībām un teorētiski jābūt absolūtam leņķiskam ātrumam un virzienai "vismikroskopiskā līmenī." Šajā līmenī vairākas Einšteina un Ņūtona idejas esot pārkāptas. Tas nenozīmējot, ka relativitātes likumi matemātikā ir aptuveni bet, ka vēl neēsot veikti eksperimenti, kas varētu pieļaut jaunas aprēķinus. Šis vienīgi izmainītu mūsu "nematemātisko saprašanu" par sekām ar "pareizo matemātiku teorētiskā fizikā."
Digitālās filozofijas pētnieki šķiet nenoliedz pamatojumus, kas arī saskatīti šūnu automātu idejās un apgalvo, ka digitālā fizika nodarbojās ar iespējamiem secinājumiem, ja ir pieņēmums, ka Visums ir kā Tjūringa mašīna, milzīgs, pilnīgs Alana Tjūringa šūnu automāta lauks. Tomass Kempbels spriežot par "visu" skaidrojis, kā "mīlestība ir būtībā apziņa ar zemu entropiju."[23]
Kritika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vīnes Universitātes teorētiskais fiziķis Karls Svozils rakstījis, ka trūkst pierādījumu, ka Visums nodarbojās ar datoram līdzīgu skaitļošanu.[24] Tomass Kempbels atstāstījis kādu Fredkina skaidrojumu šādi:
| “ | Realitāte nevar skaitļot pati sevi. Jautājums bija: "Doktor Fredkin, ja tā ir simulācija, kurš to darbina? Kur tā tiek darbināta?" Un Fredkins sacīja: „Citur". Viņš teica: "Es nezinu. Vienādojumi mani līdz tam nenoved. Zinātne tikai man saka, ka tas tā ir." Viņš saka, ka zinātne un eksperimenti rāda, ka laiks ir digitāls. Atsevišķi gabali. Tas nav nepārtraukts.[10][25] | ” |
Vairums elementārdaļiņu fiziķi apšauba izotropiju ļoti mazos mērogos (fizikālo īpašību neatkarību no virziena). Digitālajā fizikā, kā arī skaitļošanas ideju vēsturē, digitālā ģeometrija (ciparu ģeometrija)[26][27] esot izotropisks Visuma modelēšanas (3D modelēšanas) paņēmiens. Angļu filozofs Kārlis Popers nosaucis "kosmoloģisko principu" par dogmu jo "mūsu neziņa tiek padarīta par principu, ka mēs kaut ko saprotam".[28]
Pētnieku uzskaitījums (nepilns)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Edvards Fredkins, Gregorijs Čeitins (Gregory Chaitin),[29][30] Stīvens Volframs, Konrāds Cūze[31] Karls Svozils, Ričards Fainmens, Franks Vilčeks (Frank Wilczek), Alekss Visners-Gross (Alex Wissner-Gross)[32] Lee Smolin[33] Tomass Kempbels
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ [1] Arhivēts 2013. gada 29. augustā, Wayback Machine vietnē. Fredkina raksts: "Ievads digitālā filozofijā" (angliski)
- ↑ [2] Cūzes (Zuse) raksts: "Rēķināt telpu" (angliski)
- ↑ [3] Arhivēts 2020. gada 18. jūnijā, Wayback Machine vietnē. Cūzes Rechnender Raum (vāciski)
- ↑ [4] Arhivēts 2013. gada 23. aprīlī, Wayback Machine vietnē. Stenfordas Universitātes Filozofijas enciklopēdija - Šūnu automāti (angliski)
- ↑ [5] Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē. Santafe institūta pētnieki skaidro terminus
- ↑ [6] Volfs un monisms (angliski)
- ↑ Volfs: “daß die Welt eine Reihe veränderlicher Dinge sind, und auf einander folgen, insgesamt aber mit einander verknüpfet sind.” Tulkojums un citāts Eric Watkins diplomdarbā: Kant's Third Analogy of Experience (Nortre Dame, 1994), 88. lpp.
- ↑ [7] Stenfordas Universitātes Filozofijas enciklopēdija - Neitrālais monisms (angliski)
- ↑ [8] Arhivēts 2013. gada 29. augustā, Wayback Machine vietnē. Fredkina raksts: "Piecas atbildes" (angliski)
- ↑ 10,0 10,1 [9] Arhivēts 2015. gada 17. oktobrī, Wayback Machine vietnē. Tomass Kempbels (latviski)
- ↑ [10] Arhivēts 2016. gada 10. martā, Wayback Machine vietnē. Bērziņa lekcija (latviski)
- ↑ [11] Arhivēts 2011. gada 3. janvārī, Wayback Machine vietnē. Docenko lekcija (latviski)
- ↑ [12] Stenfordas Universitātes Filozofijas enciklopēdija - The Computational Theory of Mind (angliski)
- ↑ [13] Stenfordas Universitātes Filozofijas enciklopēdija "Fizikālo sistēmu skaitļošana" (angliski)
- ↑ [14] Aleksa raksts: "Cēloniskie entropijas spēki" (angliski)
- ↑ [15] Maksa Tegmarka raksts: "Paralēlie Visumi" (angliski)
- ↑ Fredkins (1992). "Finite Nature". Proceedings of the XXVIIth Rencontre de Moriond.
- ↑ [16] Arhivēts 2013. gada 29. augustā, Wayback Machine vietnē. Fredkina raksts: "Noteiktā daba" (angliski)
- ↑ [17] Raksts par Volframu (angliski)
- ↑ [18] Arhivēts 2013. gada 12. jūlijā, Wayback Machine vietnē. Neatrisināto probēmu 1. uzskaitījums (angliski)
- ↑ [19] Neatrisināto problēmu 2. uzskaitījums (angliski)
- ↑ [20] Fredkina raksts par atgriezenisko īpašību
- ↑ "Mana Lielā Teorija par Visu" : (2007) ISBN 978-0972509466 (angliski)
- ↑ [21] Svozila raksts: "Skaitļošanas Visumi" (angliski)
- ↑ Tomass Kempbels "Mana Lielā Teorija par Visu" (My Big Theory of Everything)
- ↑ [22] Arhivēts 2013. gada 17. aprīlī, Wayback Machine vietnē. Digitālās ģeometrijas algoritmi (angliski)
- ↑ [23] Arhivēts 2012. gada 22. jūlijā, Wayback Machine vietnē. Ievads digitālā ģeometrijā (angliski)
- ↑ [24] Arhivēts 2013. gada 20. jūlijā, Wayback Machine vietnē. Raksts: Popers kritizē kosmoloģiju (angliski)
- ↑ [25] Arhivēts 2009. gada 16. augustā, Wayback Machine vietnē. Čeitina mājaslapa
- ↑ [26] Arhivēts 2011. gada 22. jūlijā, Wayback Machine vietnē. "Ievads digālā filozofijā" (itāliski)
- ↑ [27] Cūzes biogrāfija
- ↑ [28] Alex Wissner-Gross
- ↑ [29] Raksts: Smolins kritizē kvantu mehāniku (angliski)