Divzirdziņu aizsardzība

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Divzirdziņu aizsardzība
a b c d e f g h
8
Chessboard480.svg
Chess rdt45.svg
Chess bdt45.svg
Chess qdt45.svg
Chess kdt45.svg
Chess bdt45.svg
Chess rdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess ndt45.svg
Chess ndt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess blt45.svg
Chess plt45.svg
Chess nlt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess rlt45.svg
Chess nlt45.svg
Chess blt45.svg
Chess qlt45.svg
Chess klt45.svg
Chess rlt45.svg
8
7 7
6 6
5 5
4 4
3 3
2 2
1 1
a b c d e f g h
Gājieni 1. e4 e5 2. Zf3 Zc6 3. Lc4 Zf6
ECO kods C55-C59
Izstrādātāji M. Lange, P. Trakslers un citi.
Piederība Atklātās atklātnes

Divzirdziņu aizsardzība ir šaha atklātne, kas sākas ar gājieniem: 1. e2-e4 e7-e5 2. Zg1-f3 Zb8-c6 3. Lf1-c4 Zg8-f6.
Tā pieder pie atklātām atklātnēm un tai ir piešķirti Šaha atklātņu enciklopēdijas kodi no C55 līdz C59.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmās šīs atklātnes analīzes atrodamas Polērio rokrakstā (16. gadsimts). Diskusiju par to savos darbos turpinājuši arī citi agrīnie teorētiķi: Džanucio (1597. g.), Dž. Lolli (1763. g.), D. Ponciani (1782. g.), P. Bilguers un citi. Aktīvu dalību atklātnes izstrādē ņēmuši M. Lange, K. Trakslers, kuru vārdos nosaukti šīs atklātnes paši asākie varianti. Atklātni praksē lietojuši daudzi pasaules šaha lielmeistari un tā populāra arī mūsdienās.[1]

Stratēģiskā ideja[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Divzirdziņu aizsardzībā melnie cenšas jau ar pirmajiem gājieniem pārņemt iniciatīvu, daudzos variantos nevairoties no upuriem.

Galvenie varianti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Variants 4. Zf3-g5[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 4. ... d7-d5
  • 4. ... Lc8-c5 Trakslera variants.

Variants 4. d2-d4 e5xd4[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 5. 0-0 Zf6xe4
  • 5. 0-0 Lf8-c5 Makša Langes uzbrukums.
  • 5. e4-e5

Citi varianti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Я. Б. Эстрин "Защита двух коней". Москва, ФиС, 1970