Benoni aizsardzība

Vikipēdijas lapa
Benoni aizsardzība
abcdefgh
8
8
77
66
55
44
33
22
11
abcdefgh
Gājieni 1. d4 Zf6 2. c4 c5 3. d5
ECO kods A43–A44
A56–A79
Pirmavots A. Rainganuma grāmata
Piederība Pusslēgtās atklātnes.

Benoni aizsardzība ir šaha atklātne, kas sākas ar gājieniem: 1. d2-d4 Zg8-f6 2. c2-c4 c7-c5 3. d4-d5 .

To klasificē pie pusslēgtām atklātnēm ar Šaha atklātņu enciklopēdijas kodiem A43–A44 un A56–A79.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Terminu "Ben-Oni" ieviesis vācu šahists A. Rainganums grāmatā "Ben-Oni, vai Aizsardzība pret gambīta gājieniem šahā" (1825).[1] Pirmoreiz spēlēta partijās V. Ganšteins — T. Laza (Berlīne, 1841) un H. StauntonsP. Sentamāns (mačs, 1843).[2]

Stratēģiskā ideja[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Melnie labprātīgi atdod baltajiem telpas pārsvaru, cenšoties panākt aktīvu pretspēli, kombinējot flangu operācijas ar spiedienu uz balto centru.[2]

Galvenie varianti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klasiskais Benoni: 1.d4 c5 2. d5 e5[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

abcdefgh
8
8
77
66
55
44
33
22
11
abcdefgh
Klasiskais Benoni

Klasiskā Benoni variantā baltie atturas no gājiena c2-c4. No vienas puses balto rīcībā paliek diagonāle f1-a6 un punkts c4, bez tam tie var ar c2-c3 kontrolēt punktu d4. No otras puses, tas, ka uz c4 nav balto bandinieka, atvieglo melno cīņu par punktu b5, izdarot tādām pozīcijām raksturīgo uzrāvienu dāmas spārnā ar gājienu b7-b5.

Čehu Benoni: 1.d4 Zf6 2. c4 c5 3. d5 e5[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

abcdefgh
8
8
77
66
55
44
33
22
11
abcdefgh
Čehu Benoni

Par čehu Benoni šo atklātnes variantu nosaucis angļu meistars Viljams Hartstons savā grāmatā "Benoni" (1977). Dažreiz to sauc arī par Hromādkas Benoni, ar to uzsverot tieši šī čehu meistara nopelnus varianta papildināšanā ar jaunām idejām. Tā ir stabilāka, bet arī pasīvāka atklātnes sistēma par moderno Benoni. Pēc 4. Zc3 d6 5. e4, baltie izveidojuši centrā spēcīgu bandinieku ķīli, kuru melnie no savas puses bloķējuši. Turpinājumā melnie gatavo uzrāvienus b7-b5 un f7-f5, bet baltie savukārt b2-b4 un f2-f4 un spēlei ir izteikti manevrējošs raksturs.

Modernais Benoni: 1.d4 Zf6 2.c4 c5 3.d5 e6 4. Zc3 exd5 5. cxd5 d6[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

abcdefgh
8
8
77
66
55
44
33
22
11
abcdefgh
Modernais Benoni

Modernais Benoni mūsdienās ir populārākais šīs atklātnes variants. Pirmais Moderno Benoni 1927. gada Ņujorkas turnīrā izmēģinājis F. Māršals. Melnie, atstājot centru pusatvērtu, plāno laidni attīstīt uz g7, kombinējot to ar pretspēli dāmas spārnā. Baltie, nostiprinoties dāmas spārnā un centrā (a4, Zf3-d2-c4 utt.), cenšas piemērotā momentā izdarīt uzrāvienu centrā e4-e5.

Čūskas variants: 4.Zc3 exd5 5.cxd5 Ld6[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

abcdefgh
8
8
77
66
55
44
33
22
11
abcdefgh
Čūskas variants

Melnie attīsta laidni uz d6 ar ideju to caur c7 pārvest uz a5. Šī variantu 1982. gadā izgudroja Rolfs Martens un deva tam nosaukumu — čūska, jo līkloču laidņa kustība atgādina šo rāpuli. Šo variantu bieži spēlējis Normunds Miezis.

Mūsdienu variants: 1.d4 Zf6 2.c4 c5 3.d5 d6 4. Zc3 g6[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

abcdefgh
8
8
77
66
55
44
33
22
11
abcdefgh
Mūsdienu variants

Melnie, atturoties no uzrāviena e7-e6 un centra aizvēršanas ar e7-e5, cenšas ātrāk pabeigt attīstību.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Капенгут А. З. Индийская защита. Минск : Полымя, 1984. (krieviski)
  • Кондратьев П. Е., Столяр Е. С. Защита Бенони. М. : Физкультура и спорт, 1981. (krieviski)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Aaron Reinganum. Ben-Oni oder die Vertheidigungen gegen die Gambitzüge im Schache. Hermann, 1825 (vāciski)
  2. 2,0 2,1 Шахматы: Энциклопедический словарь / Гл. ред. А.Е. Карпов. Москва : Советская энциклопедия. 1990. 34. lpp. ISBN 5-85 270-005-3. (krieviski)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]