Rīgas variants ir Spāņu atklātnes atklātā varianta atzarojums, kas sākas ar gājieniem: 1. e2-e4 e7-e5 2. Zg1-f3 Zb8-c6 3. Lf1-b5 a7-a6 4. Lb5-a4 Zg8-f6 5. 0-0 Zf6xe4 6. d2-d4 e5xd4.
Rīgas variants ir Latvijas matemātiķa un šahista Pīrsa Bola ideja un pirmoreiz ticis lietots starppilsētu mača partijā Berlīne - Rīga (1906-1908). [1]K. Bētiņa vadītā Rīgas Šaha biedrības Korespondencspēles komiteja, kurā ietilpa arī idejas autors P. Bols, neparastās galotnes stratēģiskajos smalkumos apspēlēja Berlīnes šahistus, nodrošinot Rīgai pārliecinošu 2:0 uzvaru mačā. Partija ieguva plašu ievērību, šo P. Bola turpinājumu sīki jo sīki analizēja daudzos šaha periodikas izdevumos: Laskers Chess Magazine, Deutsche Schachzeitung (J. Bergers), Tidskrift fõr Schack (P. Leonhardts un Dr. H. Krauze). Lielu uzmanību tam veltīja Dr. Z. Tarašs izdevumā Berliner Lokalanzeiger. [2] Laika gaitā varianta vērtējums kļuva melniem nelabvēlīgs un mūsdienu praksē tas reti sastopams.
8. Zf3xd4 Vispopulārākais gājiens 8. ... Lf8-d6! 9. Zd4xc6 Ld6xh2+ 10.Kg1-h1! Ja 10. Kg1xh2, tad 10. ... Dd8-h4+ 11. Kh2-g1 Dh4xf2+ ar mūžīgo šahu. Ja baltie turpina 10. Kf1, tad melnie spēlē 10. ... Dh4! (diagramma № 3) — Skat. partiju Maroci - Bergers. 11. ... Dd8-h4 (diagramma № 2) 11. Te1xe4+ d5xe4 12. Dd1-d8+ Dh4xd8 13. Zc6xd8+ Ke8xd8 14. Kh1xh2 (diagramma № 4). Pēc gandrīz forsētās spēles izveidojusies varianta kritiskā pozīcija, no kuras novērtējuma atkarīga varianta reputācija. Mūsdienās, pamatojoties uz 1915. gadā spēlēto partiju Kapablanka - Ed. Laskers un vēlāko turnīru praksi, tiek uzskatīts, ka variants melnajiem nav perspektīvs un saistīts ar risku. [3]
8. c2-c4 Otrs turnīru praksē maz pārbaudīts variants, kurā baltie var pretendēt uz pārsvara iegūšanu.
8. Lc1-g5 Pēc teorētiķu domām šis gājiens baltiem pārsvaru nedod.
