Kataloniešu atklātne
Kataloniešu atklātne | |
---|---|
Kataloniešu atklātne | |
Gājieni | 1. d4 Zf6 2. c4 e6 3.g3 |
ECO kods | E01−E09 |
Piederība | Slēgtās atklātnes. |
Kataloniešu atklātne ir šaha atklātne, kas sākas ar gājieniem: 1. d2-d4 Zg8-f6 2. c2-c4 e7-e6 3. g2-g3.
To klasificē pie slēgtām atklātnēm ar Šaha atklātņu enciklopēdijas kodiem E01 līdz E09.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atklātnes nosaukuma izcelsme saistīta ar 1929. gada Katalonijas lielākā pilsētā Barselonā notikušo turnīru, kurā pirmoreiz atklātni lietoja franču lielmeistars Tartakovers.[1] Atklātne ātri kļuva populāra. To savā atklātņu repertuārā bija iekļāvuši Kapablanka un Aļehins, Botviņņiks un Keress, Reševskis un Flors. Vēlāk to izmantoja gandrīz visu šaha elite, ieskaitot lielāko daļu no pasaules čempioniem. Atklātnes teorijas pilnveidošanā daudz darījuši Karpovs, Kasparovs, Kramņiks, Korčnojs, Gelfands, Razuvajevs, Sosonko, Tkačevs un citi.[2]
Stratēģiskā ideja
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Baltie cīnās par pārsvaru centrā. Šeit aktīvu lomu spēlē laidnis uz "g2", [P 1] tas kavē melno dāmas spārna attīstību, izdara spiedienu uz centra lauciņiem, dažos variantos piedalās gājiena e2-e4 sagatavošanā. Melnie noskaņoti uz pretspēli centrā un dāmas spārnā.[1]
Galvenie varianti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atklātais variants
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Variants izveidojas pēc gājieniem: 3. … d7-d5 4. Lf1-g2 d5xc4.
Tagad baltiem jāizšķiras par bandinieka atgūšanu 5. Dd1-a4+ Lc8-d7 6. Da4xc4 Ld7-c6 vai tālāku attīstību ar 5. Zg1-f3.
Slēgtais variants
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Variants izveidojas pēc gājieniem: 3. … d7-d5 4. Lf1-g2 Lf8-e7 5. Zg1-f3 0-0.
Šeit melnie uzreiz nesit uz c4, bet vispirms attīsta savu karaļa spārnu.
Blakus varianti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kataloniešu atklātnē spēle bieži pāriet citu atklātņu (Jaunindiešu aizsardzība, Taraša aizsardzība, Benoni aizsardzība) variantos.
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Нейштадт Я. И. Каталонское начало. M. : Физкультура и спорт, 1986. (krieviski)
- Раецкий А. В., Четверик М. В. Каталонское начало. М. : Рипол Классик, 2006. ISBN 5-7905-4860-1. (krieviski)
Piezīmes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Šaha literatūrā balto baltlauciņu laidni dažkārt dēvē par kataloniešu laidni.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Шахматы: Энциклопедический словарь / Гл. ред. А.Е. Карпов. Москва : Советская энциклопедия. 1990. 154. lpp. ISBN 5-85 270-005-3. (krieviski)
- ↑ Victor Bologan. The Powerful Catalan. A Complete Repertoire for White. New in Chess, 2012. 7. lpp. ISBN 978-90-5691-401-1.(angliski)
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|