Makdonela gambīts

Vikipēdijas lapa
Makdonela gambīts
abcdefgh
8
Chessboard480.svg
Chess rdt45.svg
Chess ndt45.svg
Chess bdt45.svg
Chess qdt45.svg
Chess kdt45.svg
Chess bdt45.svg
Chess ndt45.svg
Chess rdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess blt45.svg
Chess plt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess nlt45.svg
Chess nlt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess rlt45.svg
Chess blt45.svg
Chess qlt45.svg
Chess klt45.svg
Chess rlt45.svg
8
77
66
55
44
33
22
11
abcdefgh
Gājieni 1. e4 e5 2. f4 exf4 3. Zf3 g5 4. Lc4 g4 5. Zc3
ECO kods C37
Pirmavots Makdonela partijas.
Piederība Karaļa gambīts

Makdonela gambīts ir šaha atklātne, kas sākas ar gājieniem: 1. e2-e4 e7-e5 2. f2-f4 e5xf4 3. Zg1-f3 g7-g5 4. Lf1-c4 g5-g4 5. Zb1-c3.

Tas ir Karaļa gambīta variants un pieder pie atklātām atklātnēm ar Šaha atklātņu enciklopēdijas kodu C37.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmais 1834. gadā to lietojis Īrijas šahists Aleksandrs Makdonels pret franču šahistu L. Laburdonē. Mūsdienu praksē nav sastopams.[1]

Stratēģiskā ideja[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atšķirībā no Mucio gambīta, baltie 5. 0-0 vietā spēlē 5. Zb1-c3 ar mērķi nepieļaut Mucio gambīta spēcīgo aizsardzību 5. ... Dd8-f6, uz to varētu sekot 6. Zc3-d5, bet tagad ir samazinājies spiediens pa "f" vertikāli un melnie paspēj konsolidēt savu pozīciju ar 5. ... d7-d6, jo pēc 6. Df3xf4 sekotu 6. ... Lc8-e6.

Galvenie varianti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 5. ... g4xf3 6. Dd1xf3
    • 6. ... d7-d6! 7. d2-d4 Lc8-e6 ar pārsvaru melniem
    • 6. ... Lf8-h6 7. d2-d4 Zb8-c6 8. 0-0 Zc6xd4 9. Lc4xf7+ Kxf5 10. Dd1-h5+ Kf7-g7 11. Lc1xf4 ar spēcīgu uzbrukumu.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Глазков И., Эстрин Я. Королевский гамбит. Москва : Физкультура и спорт, 1988, (Теория дебютов). (krieviski)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Шахматы: Энциклопедический словарь / Гл. ред. А.Е. Карпов. Москва : Советская энциклопедия. 1990. 175. lpp. ISBN 5-85 270-005-3. (krieviski)