Budapeštas gambīts

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Budapeštas gambīts
abcdefgh
8
Chessboard480.svg
Chess rdt45.svg
Chess ndt45.svg
Chess bdt45.svg
Chess qdt45.svg
Chess kdt45.svg
Chess bdt45.svg
Chess rdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess ndt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess rlt45.svg
Chess nlt45.svg
Chess blt45.svg
Chess qlt45.svg
Chess klt45.svg
Chess blt45.svg
Chess nlt45.svg
Chess rlt45.svg
8
77
66
55
44
33
22
11
abcdefgh
Gājieni 1. d4 Zf6 2. c4 e5
ECO kods A51−A52
Pirmavots Partija Adlers-Maroci, Budapešta, 1896
Piederība Pusslēgtās atklātnes.

Budapeštas gambīts ir šaha atklātne, kas sākas ar gājieniem: 1. d2-d4 Zg8-f6 2. c2-c4 e7-e5 .

To klasificē pie pusslēgtām atklātnēm ar Šaha atklātņu enciklopēdijas kodiem A51 līdz A52.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gambīts pirmo reizi ticis lietots partijā Adlers—Gēza Maroci, kas spēlēta Budapeštā 1896. gadā.[1] Pēc tam to analizējuši ungāru šahisti Ištvāns Abonji un Ģula Brejers. Mūsdienu turnīru praksē Budapeštas gambīts ir reti sastopams.[2]

Stratēģiskā ideja[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Melnie cenšas ātri atvērt centru un iegūt aktīvu figūru spēli. Baltie parasti atdod iegūto bandinieku, bet iegūst pozicionālu pārsvaru.[2]

Galvenie varianti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 3. d4xe5 — galvenais turpinājums.
    • 3. ... Zf6-g4
      • 4. Lc1-f4
        • 4. ... g7-g5
        • 4. ... Lf8-b4+ 5. Zbd2
        • 4. ... Zb8-c6 5. Zg1-f3
      • 4. e2-e4 Zg4xe5 5. f2-f4 — turpinājums, ko ieviesa A. Aļehins.
      • 4. Zg1-f3
    • 3. ... Zf6-e4?! — Fajaroviča gambīts.
      • 4. Zb1-d2
      • 4. Zg1-f3 Zb8-c6 5. a2-a3!

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Taylor, Timothy. The Budapest Gambit. Everyman Chess, 2009. ISBN 978-1-85744-592-3. (angliski)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Partija Adlers-Maroci, Budapešta, 1896.
  2. 2,0 2,1 Шахматы: Энциклопедический словарь / Гл. ред. А.Е. Карпов. Москва : Советская энциклопедия. 1990. 49.—50. lpp. ISBN 5-85 270-005-3. (krieviski)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]