Dzelzceļa līnija Glūda—Reņģe

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Dzelzceļa līnija Glūda—Reņģe (uzbūvēta kā Jelgava—Reņģe) ir līnija, kas savieno Glūdu ar Rubu (Rubas pagastā). Dzelzceļa stacija, kas atrodas Rubā, saucas Reņģe (nosaukums no Reņģes ciemata, kas atrodas netālu). Dzelzceļa līnijas garums ir 60 kilometri.

Reņģes stacijas ēka
Dīzeļvilciens Rīga — Reņģe Rīgas Pasažieru stacijā (pēdējais reiss)


Glūda — Mažeiķi
 uz Rīgu 
58,8 Glūda
 uz Liepāju 
65,9 Krimūnas
71,4 Auri
75,6 Apgulde
80,7 Penkule
87,9 Bēne
93,9 Rakte (19391946)
98,9 Auce
106 Avīkne (19341987)
112,1 Vadakste
117 Reņģe
Vadakstes upe
Flag of Latvia.svg Latvija, Saldus novads, LDz
Flag of Lithuania.svg Lietuva, Telšu apriņķis, LG
15,5 Laižuva
9,8 Auksode
1,5 Mažeiķi II
0 Mažeiķi I  uz Priekuli   uz Šauļiem 


Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sliežu beigas uz Vadakstes tilta aiz Reņģes stacijas

1872. gadā tika uzsākta dzelzceļa līnijas Rīga—Jelgava turpinājuma būve līdz Mažeiķiem un 1873. gada 1. novembrī  95 km garo 1435 mm (normālplatuma) Jelgavas—Mažeiķu līniju nodeva ekspluatācijā. Līnija bija paredzēta, lai savienotu Rīgu caur Jelgavu ar agrāk uzbūvēto līniju Liepāja—Mažeiķi—Kaišadore, tomēr tās nozīme nebija liela un pēc līnijas Jelgava—Šauļi pabeigšanas 1916. gadā vēl mazinājās — to izmantoja galvenokārt satiksmei ar Liepāju. 1925. gadā posmā Jelgava—Glūda izbūvēja otru sliežu ceļu 1524 mm platumā, jo tika uzsākta Glūdas—Liepājas dzelzceļa būve tiešākai satiksmei ar Liepāju. Padomju laikā pa šo līniju, kas bija pārbūvēta uz 1524 mm platumu, kursēja vairāki pasažieru vilcienu maršruti: Rīga—Mažeiķi, Rīga—Klaipēda (ceļā šķērsoja Latvijas—Lietuvas robežu 3 reizes), Rīga—Kaļiņingrada. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas maršrutu saīsināja līdz Reņģei. No 2010. gada 22. februāra pasažieru vilciens Rīga—Reņģe atcelts[1][2], līdz ar to posmā Glūda—Reņģe pasažieru satiksme nepastāv. Savukārt posmā Latvijas valsts robeža—Mažeiķi sliedes ir demontētas[3], tādēļ līniju Jelgava—Mažeiķi nevar izmantot preču tranzītam[4].

2017. gada 26. septembrī Latvija iesniedza Lietuvai notu par satiksmes atjaunošanu šajā posmā[5].

2017. gada 2. oktobrī Eiropas Komisija sodīja Lietuvas Dzelzceļu ar 27,873 miljoniem eiro par konkurences ierobežojumiem dzelzceļa kravu pārvadājumu jomā, nojaucot dzelzceļa savienojumu starp Lietuvu un Latviju[6] [7].

2018. gada sākumā Lietuvas dzelzceļa uzņēmuma «Lietuvos geležinkeliai» ģenerāldirektors izteicies, ka izjaukto posmu no Mažeiķiem līdz Latvijas valsts robežai varētu atjaunot līdz 2019. gadam.

Auces stacijas ēka

Stacijas un pieturas punkti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Glūda. Atvērta 1887. gadā kā Palcgrāves (Pfalzgrafen) pieturas punkts, joprojām darbojas kā kravas stacija līnijā Jelgava—Liepāja.
  • Krimūnas. Stacija ierīkota kopā ar līnijas būvi, sākumā saukta Frīdrihshofa. Mūsdienās iekonservēts pieturas punkts, stacijas ēka tiek izmantota kā dzīvojamā māja.
  • Auri. 1929. gadā atklāts pieturas punkts. Mūsdienās iekonservēts pieturas punkts, stacijas ēka tiek izmantota kā dzīvojamā māja.
  • Apgulde. 1887. gadā atklāts pieturas punkts, vēlāk stacija. Mūsdienās iekonservēts pieturas punkts, stacijas ēka tiek izmantota kā dzīvojamā māja.
  • Penkule. Stacija atklāta 1919. gadā. Mūsdienās iekonservēts pieturas punkts, stacijas ēka tiek izmantota kā dzīvojamā māja.
  • Bēne. Stacija uzcelta līdz ar līnijas izbūvi. Mūsdienās staciju izmanto nevajadzīgu vagonu glabāšanai.
  • Rakte. No 1939. līdz 1946. gadam pastāvējis pieturas punkts. Mūsdienās no pieturas nekas nav saglabājies.
  • Auce. Stacija uzcelta līdz ar līnijas izbūvi. Mūsdienās iekonservēts pieturas punkts, stacijas ēka tiek izmantota kā dzīvojamā māja.
  • Avīkne. 1934. gadā atklāts pieturas punkts, no 1987. gada nedarbojas. Mūsdienās no pieturas nekas nav saglabājies.
  • Vadakste. 1929. gadā atklāts pieturas punkts. Mūsdienās iekonservēts pieturas punkts, saglabājies tikai perons.
  • Reņģe. Stacija uzcelta līdz ar līnijas izbūvi. Mūsdienās staciju izmanto nevajadzīgu vagonu glabāšanai.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 64. — 67. lpp. ISBN 978-9984-38-698-0

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]