Dzelzceļa līnija Jelgava—Meitene

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Meitenes stacijas ēka 1930. gados

Jelgava—Meitene ir 33 kilometrus gara dzelzceļa līnija no Jelgavas līdz Lietuvas robežai (no Meitenes stacijas līdz robežai ir 5 km). Līnija pie Tukuma virziena līnijas tilta Jelgavā (Šauļu rampa) atdalās no dzelzceļa līnijas Jelgava—Liepāja, tālāk iet caur Jelgavas novada Platones, Lielplatones un Elejas pagastiem un turpinās Lietuvā Šauļu virzienā. Mūsdienās līnijā pastāv tikai mazintensīva kravas satiksme. Līnijas nozīmība varētu pieaugt, attīstoties Rail Baltica projektam. Kopš 2018. gada 29. septembra līnijā kursē pasažieru vilciens Rīga—Kijeva. Vilciens kursēja reizi nedēļā, Latvijas teritorijā pieturot tikai Rīgā un Jelgavā.[1] Kopš 2019. gada 31. janvāra Kijevas vilciens kursē vienu reizi 4 dienās.[2] No 2019. gada vasaras beigām plānots starptautiskā vilciena maršrutu pagarināt līdz Tallinai.[3]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā pasaules kara laikā no Jelgavas Šauļu virzienā pa lielceļa malu tika uzbūvēts šaursliežu dzelzceļš (nav skaidri zināms, vai to paspēja uzbūvēt Krievijas armija, vai arī dzelzceļu būvēja vācu armija kā pievedceļu normālplatuma dzelzceļa būvei).[4] Normālplatuma (1435 mm) dzelzceļš no Jelgavas līdz Šauļiem tika pabeigts 1916. gada 10. janvārī un tika izmantots vācu karaspēka apgādei. Pēc kara līnijā pastāvēja satiksme ar Vakareiropas pilsētām — Kēnigsbergu, Berlīni u.c. Padomju laikā šajā līnijā kursēja starptautiskie vilcieni uz Viļņu, Novorosijsku, Ļvovu, Simferopoli, Gomeļu, Kijevu u.c., kā arī vilciens "Čaika" (Tallina—Rīga—Minska). Kursēja arī vietējais vilciens Rīga—Jelgava—Meitene. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas starptautiskās satiksmes intensitāte samazinājās (lai arī tika atjaunota satiksme maršrutā Šeštoka—Varšava, tas cieta lielus zaudējumus[5]) un pēdējais pasažieru vilciens Rīga—Viļņa—Truskaveca tika atcelts 2008. gadā. 2014. gadā izskatīta iespēja atjaunot pasažieru vilcienu maršrutu Rīga—Šauļi[6], taču šāds vilciens netika norīkots.

Vēsturiski vilcienu saraksti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stacijas un pieturas punkti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vilciens Jelgavas stacijā (pēc 1920).

Neskaitot galastacijas Jelgavu un Meiteni, mūsdienās līnijā nav citu staciju, tikai pieci neizmantoti (iekonservēti) pieturas punkti.

  • Jelgava. Liela mezgla stacija Jelgavas pilsētā.
  • Smiltnieki. Pirms 2. pasaules kara pastāvējis pieturas punkts Jelgavā, netālu no Šauļu rampas.
  • 48. kilometrs. Tikai 1993. un 1994. gadā pastāvējusi pietura, kas atradās pie bijušā atzara uz Ruļļu karjeru.
  • Dimzas. 1931. gadā atvērts pieturas punkts Platones pagastā, apmēram 52. kilometra vietā, vēlāk pārcelts apmēram kilometru tālāk uz Jelgavas pusi un kādu laiku tur bijusi arī stacija, kas atkal pārveidota par pieturas punktu vēl padomju laikā.
  • 52. kilometrs. Tikai 1993. un 1994. gadā pastāvējusi pietura.
  • Platone. Stacija ierīkota līdz ar dzelzceļa uzbūvēšanu, sākumā saukta Alt-Platon (Vecplatone), 1925. gadā pārdēvēta tagadējā nosaukumā. Saglabājusies sākotnējā stacijas ēka Platones ciemā, bet stacijas vietā mūsdienās ir pieturas punkts.
  • Vēžukrogs. Atklāts 1931. gadā, pēc kara nav izmantots, atkal atvērts 1966. gadā.
  • Jaunplatone. Pieturas punkts atvērts 1931. gadā, nosaukts tuvumā esošā Jaunplatones skrajciema vārdā; pastāvējis tikai līdz Otrajam pasaules karam.
  • Brieži. 1922. gadā atklāta stacija; kara laikā paplašināta, bet padomju laikā pārveidota par pieturas punktu.
  • Mazeleja. Tāpat kā Vēžukrogs, kara laikā un pēc kara pietura nav darbojusies, atjaunota 1966. gadā. Atrodas pie Mazelejas mazciema.
  • Meitene. Atrodas Elejas ciemā, nosaukta kādreizējā Meitu kroga vārdā. Kroga telpās bijusi sākotnējā stacija un šaursliežu depo. 1923. gadā atklāta jauna stacijas ēka. 1916. gadā no stacijas izbūvēta arī 600 mm šaursliežu līnija Meitene—Bauska, kas pastāvēja līdz 1963. gadam.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Jauns vilciens KIJEVA-MINSKA-VIĻŅA-RĪGA
  2. Izmaiņas vilcienu kustības sarakstā, pārejot uz vasaras laiku
  3. Tallinna-Kiievi rongiliin võib tulla augustis (igauniski)
  4. T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 128. lpp. ISBN 978-9984-38-698-0
  5. Pārrunā iespējas atjaunot dzelzceļa satiksmi starp Tallinu un Varšavu
  6. Latvijas un Lietuvas dzelzceļi vienojas attīstīt pārrobežu sadarbību (2013.12.03)
  7. Pasažieru vilcienu kustības saraksts 1976. g., Rīga:, Transports, 1976.
  8. 1940. gada vasaras vilcienu, autobusu, tramvaju un kuģu līniju saraksts no 1940. g. 19. maija. Rīga: LETA.