Dzelzceļa līnija Jelgava—Meitene

Vikipēdijas lapa
Meitenes stacijas ēka 1930. gados

Jelgava—Meitene ir 33 kilometrus gara dzelzceļa līnija no Jelgavas līdz Lietuvas robežai (no Meitenes stacijas līdz robežai ir 5 km). Līnija pie Tukuma virziena līnijas tilta Jelgavā (Šauļu rampa) atdalās no dzelzceļa līnijas Jelgava—Liepāja, tālāk iet caur Jelgavas novada Platones, Lielplatones un Elejas pagastiem un turpinās Lietuvā Šauļu virzienā. Kopš 2023. gada 27. decembra līnijā kursē starptautiskais vilciens Viļņa–Rīga–Viļņa, bez tam līnijā pastāv mazintensīva kravas satiksme. Līnijas nozīmība varētu pieaugt, attīstoties Rail Baltica projektam.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā pasaules kara laikā no Jelgavas Šauļu virzienā pa lielceļa malu tika uzbūvēts zirgu vilkmes šaursliežu dzelzceļš.[1] Krievijas armija 10 dienās (no 1915. gada 9. jūnija līdz 19. jūnijam) paspēja uzbūvēt sliedes no Mītavas (Jelgavas) līdz Gurkiem (netālu no Jonišķiem).[2] Vēlāk vācu armija šaursliežu dzelzceļu izmantoja kā pievedceļu normālplatuma dzelzceļa būvei. Normālplatuma (1435 mm) dzelzceļš no Jelgavas līdz Šauļiem tika pabeigts 1916. gada 10. janvārī un tika izmantots vācu karaspēka apgādei. Pēc kara līnijā pastāvēja satiksme ar Vakareiropas pilsētām — Kēnigsbergu, Berlīni u.c. Padomju laikā šajā līnijā kursēja starptautiskie vilcieni uz Viļņu, Novorosijsku, Ļvivu, Simferopoli, Gomeļu, Kijivu u.c., kā arī vilciens "Čaika" (Tallina—Rīga—Minska). Kursēja arī vietējais vilciens Rīga—Jelgava—Meitene. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas starptautiskās satiksmes intensitāte samazinājās (lai arī tika atjaunota satiksme maršrutā Šeštoka—Varšava, tas cieta lielus zaudējumus[3]) un pēdējais pasažieru vilciens Rīga—Viļņa—Truskaveca tika atcelts 2008. gadā. 2014. gadā izskatīta iespēja atjaunot pasažieru vilcienu maršrutu Rīga—Šauļi,[4] taču šāds vilciens netika norīkots. Kopš 2018. gada 29. septembra līnijā kursēja pasažieru vilciens Rīga—Kijiva. Vilciens kursēja reizi nedēļā, Latvijas teritorijā pieturot tikai Rīgā un Jelgavā.[5] Kopš 2019. gada 31. janvāra Kijivas vilciens kursēja vienu reizi 4 dienās.[6] No 2019. gada vasaras beigām bija plānots starptautiskā vilciena maršrutu pagarināt līdz Tallinai,[7] kas netika izdarīts. Sakarā ar ārkārtas situācijas izsludināšanu koronavīrusa pandēmijas dēļ no 2020. gada 17. marta līdz turpmākam paziņojumam Rīgas—Kijivas starptautiskā maršruta pasažieru vilcieni tika atcelti.

Vēsturiski vilcienu saraksti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Vilciena Nr. 881 saraksts maršrutā Rīga—Jelgava—Meitene 1976. gadā[8]
    Vilciena Nr. 881 saraksts maršrutā Rīga—Jelgava—Meitene 1976. gadā[8]
  • Vilcienu saraksts maršrutā Jelgava—Meitene 1940. gada vasarā[9]
    Vilcienu saraksts maršrutā Jelgava—Meitene 1940. gada vasarā[9]

Stacijas un pieturas punkti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vilciens Jelgavas stacijā (pēc 1920).

Neskaitot galastacijas Jelgavu un Meiteni, mūsdienās līnijā nav citu staciju, tikai pieci neizmantoti (iekonservēti) pieturas punkti.

  • Jelgava. Liela mezgla stacija Jelgavas pilsētā.
  • Smiltnieki. Pirms Otrā pasaules kara pastāvējis pieturas punkts Jelgavā, netālu no Šauļu rampas.
  • 48. kilometrs. Tikai 1993. un 1994. gadā pastāvējusi pietura, kas atradās pie bijušā atzara uz Ruļļu karjeru.
  • Dimzas. 1931. gadā atvērts pieturas punkts Platones pagastā, apmēram 52. kilometra vietā, vēlāk pārcelts apmēram kilometru tālāk uz Jelgavas pusi un kādu laiku tur bijusi arī stacija, kas atkal pārveidota par pieturas punktu vēl padomju laikā.
  • 52. kilometrs. Tikai 1993. un 1994. gadā pastāvējusi pietura.
  • Platone. Stacija ierīkota līdz ar dzelzceļa uzbūvēšanu, sākumā saukta Alt-Platon (Vecplatone), 1925. gadā pārdēvēta tagadējā nosaukumā. Saglabājusies sākotnējā stacijas ēka Platones ciemā, bet stacijas vietā mūsdienās ir pieturas punkts.
  • Vēžukrogs. Atklāts 1931. gadā, pēc kara nav izmantots, atkal atvērts 1966. gadā.
  • Jaunplatone. Pieturas punkts atvērts 1931. gadā, nosaukts tuvumā esošā Jaunplatones skrajciema vārdā; pastāvējis tikai līdz Otrajam pasaules karam.
  • Brieži. 1922. gadā atklāta stacija; kara laikā paplašināta, bet padomju laikā pārveidota par pieturas punktu.
  • Mazeleja. Tāpat kā Vēžukrogs, kara laikā un pēc kara pietura nav darbojusies, atjaunota 1966. gadā. Atrodas pie Mazelejas mazciema.
  • Meitene. Atrodas Elejas ciemā, nosaukta kādreizējā Meitu kroga vārdā. Kroga telpās bijusi sākotnējā stacija un šaursliežu depo. 1923. gadā atklāta jauna stacijas ēka. 1916. gadā no stacijas izbūvēta arī 600 mm šaursliežu līnija Meitene—Bauska, kas pastāvēja līdz 1963. gadam.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 128. lpp. ISBN 978-9984-38-698-0
  2. ↑ В. Иванов. Полевые переносные железные дороги и значение их в современной войне. Государственное издательство, 1927, 48. lpp.
  3. ↑ Pārrunā iespējas atjaunot dzelzceļa satiksmi starp Tallinu un Varšavu
  4. ↑ Latvijas un Lietuvas dzelzceļi vienojas attīstīt pārrobežu sadarbību (2013.12.03)
  5. ↑ «Jauns vilciens KIJEVA-MINSKA-VIĻŅA-RĪGA». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 21. janvārī. Skatīts: 2018. gada 5. oktobrī.
  6. ↑ «Izmaiņas vilcienu kustības sarakstā, pārejot uz vasaras laiku». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 2. jūnijā. Skatīts: 2019. gada 10. martā.
  7. ↑ Tallinna-Kiievi rongiliin võib tulla augustis (igauniski)
  8. ↑ Pasažieru vilcienu kustības saraksts 1976. g., Rīga:, Transports, 1976.
  9. ↑ 1940. gada vasaras vilcienu, autobusu, tramvaju un kuģu līniju saraksts no 1940. g. 19. maija. Rīga: LETA.
Dzelzceļa stacijas līnijā Jelgava—Meitene
Jelgava → Dimzas → Platone → Vēžukrogs → Brieži → Mazeleja → Meitene
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dzelzceļa_līnija_Jelgava—Meitene&oldid=3979124"