Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava—Mažeiķi

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Torņakalna ielas (bijušās Kapsētas ielas) pārvads (1908-1910) pāri Jelgavas (pa kresi) un Tukuma (pa labi) dzelzceļiem.
Jelgavas dzelzceļa stacija.
Auces dzelzceļa stacija.
Reņģes dzelzceļa stacija.
Mažeiķu (Muravjovo) dzelzceļa stacija.

Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava—Mažeiķi bija 1872.-1873. gadā uzbūvēts privātās dzelzceļa līnijas Rīga—Jelgava turpinājums, kas savienoja Jelgavas staciju ar dzelzceļa līniju Liepāja-Romni Mažeiķos. Mūsdienās sadalīta dzelzceļa posmos Rīga—Jelgava, Jelgava—Glūda un Glūda—Reņģe. Lietuvas daļā sliedes demontētas.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Privātā dzelzceļa līnija Torņakalns - Jelgava (39 verstis) tika atklāta 1868. gada 21. novembrī. 1872. gadā tika uzsākta dzelzceļa līnijas Rīga—Jelgava turpinājuma būve līdz Mažeiķiem (88 verstis), 1873. gada 1. novembrī  95 km garo 1435 mm (normālplatuma) Jelgavas—Mažeiķu līniju nodeva ekspluatācijā. Līnija bija paredzēta, lai savienotu Rīgu caur Jelgavu ar agrāk uzbūvēto līniju Liepāja—Mažeiķi—Kaišadore, 1894. gadā dzelzceļa līniju nacionalizēja un 1896. gadā iekļāva Rīgas-Orlas dzelzceļa tīkla sastāvā (Риго-Орловская железная дорога).

Pirmā pasaules kara laikā Vācijas okupētajā teritorijā (Oberosts) esošo dzelzceļa līnijas daļu izmantoja vācu karaspēka apgādei. Dzelzceļa pagarinājuma līdz Mažeiķiem nozīme pēc līnijas Jelgava—Šauļi pabeigšanas 1916. gadā mazinājās un to izmantoja galvenokārt satiksmei starp Jelgavu un Liepāju. Tādēļ Latvijas brīvības cīņu laikā Latvijas armija ieņēma Mažeiķu dzelzceļa mezglu, tomēr starptautiskā Latvijas-Lietuvas robežkomisija šo teritoriju atstāja Lietuvā, saglabājot Latvijas tiesības uz dzelzceļa posma izmantošanu.

1925. gadā posmā Jelgava—Glūda izbūvēja otru sliežu ceļu 1524 mm platumā, jo tika uzsākta Glūdas—Liepājas dzelzceļa būve tiešākai satiksmei ar Liepāju. Padomju laikā pa šo līniju, kas bija pārbūvēta uz 1524 mm platumu, kursēja vairāki pasažieru vilcienu maršruti: Rīga—Mažeiķi, Rīga—Klaipēda (ceļā šķērsoja Latvijas—Lietuvas robežu 3 reizes), Rīga—Kaļiņingrada.

2008. gadā Lietuvas valdība slēdza vilcienu satiksmi starp Reņģi un Mažeiķiem un sliedes steigšus demontēja.[1] Pasažieru vilcieni Rīga-Reņģe kursēja vēl līdz 2010. gada 22. februārim.[2][3]

Sakarā ar sliežu demontēšanu 2017. gada oktobrī Eiropas Komisija "Lietuvas dzelzceļam" uzlika naudas sodu par Eiropas Savienības konkurences noteikumu pārkāpšanu. 2018. gada augustā uzsāka 19 km dzelzceļa posma Mažeiķi - Reņģe rekonstrukciju.[4] 2019. gada 22. martā parakstīts līgums par Mažeiķu—Reņģes posma atjaunošanu, darbus paredzēts pabeigt līdz 2019. gada beigām.[5]

Stacijas un pieturas punkti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 64. - 67. lpp. ISBN 978-9984-38-698-0

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]