Dzelzceļa līnija Liepāja—Aizpute

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Aizputes stacija Liepājā.
Liepājas—Aizputes dzelzceļa līnijas plāns (1898).

Dzelzceļa līnija Liepāja—Aizpute bija 49 km gara 1900. gada 4. aprīlī atklāta 1000 mm šaursliežu dzelzceļa līnija, kas savienoja Liepāju un Aizputi. Tā bija vienīgā šaursliežu dzelzceļa līnija Kurzemes guberņā ar sliežu platumu, kas bija raksturīgs Vācijas impērijas šaursliežu dzelzceļiem. Slēgta 1964. gadā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzelzceļu līdz 1899. gadam uzbūvēja Liepājas – Aizputes dzelzceļa sabiedrība, kuras īpašnieki tolaik bija ietekmīgākie Kurzemes muižnieki Kārlis Manteifels un Leons Burhholcs, kā arī Liepājas un Aizputes pilsētu galvas – Hermanis Adolfi un Vilhelms Grots.[1] 1920. gados dzelzceļa līnija tika pārdota bijušajam muižniekam Hofam, tvaika lokomotīvi nomainīja motorvagoni. Pasažieru vagoniem tika doti vārdi: Lācis, Līdaka, Lakstīgala, Sermulītis, Aligators u.c. 1938. gadā to nacionalizēja un pārlika uz 750 mm platumu. Pirms Otrā pasaules kara no Grobiņas uz Liepāju katru dienu kursēja astoņi vilcieni. 1964. gadā dzelzceļa līniju Liepāja – Aizpute slēdza.[2]

Stacijas un pieturas punkti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līnijā bija šādas stacijas un pieturas punkti: Liepāja — Krustojums — Iļģi (vēlāk Ezerpils) — Grobiņa — Ilgale — Rolava — Tāši — Lieģi — Aistere — Rāva — Spāģi — Dunalka — Cīrava — Dzērve — Ievade — Tebra — Aizpute. Brauciens ilga divas ar pusi stundas.

Latvijas dzelzceļu karte pēc 1918. gada.

Atzars Aizpute—Skrunda—Saldus[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aizputes-Skrundas-Saldus dzelzceļš pirms 1927. gada.
Skrundas šaursliežu dzelzceļa stacija.
Airītes šaursliežu dzelzceļa stacija ar pulkvedim Kalpakam veltītā pieminekļa iesvētīšanas pasākuma dalībniekiem (1922. gada augustā).

Pirmā pasaules kara laikā Vācijas armijas vajadzībām uzbūvēja 600 mm platuma līniju Aizpute—SkrundaSaldus ar atzaru Valtaiķi-Turlava. Uz dzelzceļa bija šādas pieturas: Aizpute - Rokaiši - Kazdanga - Valtaiķi - Leja - Skrunda - Raņķi - Airīte - Zirņi - Sesile - Saldus.

Līdz ar platsliežu dzelzceļa līnijas Glūda—Liepāja atklāšanu tika slēgti dzelzceļa līnijas Aizpute – Skrunda – Saldus atsevišķi šaursliežu dzelzceļa posmi: 1928. gada decembrī slēdza Skrundas – Saldus pievedceļu posmu un 1931. gada janvārī Aizputes – Skrundas šaursliežu dzelzceļa posmu, jo ātrums no Skrundas līdz Aizputei sliežu ceļa un ritošā sastāva nolietojuma dēļ bija ļoti mazs, nereti sasniedzot tikai 10 km/h.[3]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. Rīga: Jumava, 2009., 166. - 173. lpp. ISBN 978-9984-38-698-0

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]