Dūmaka ir dabas parādība, kas izpaužas kā sīku ūdens pilienu uzkrāšanās piezemes gaisa slānī. Šī dabas parādība samazina redzamību, bet ne tik ievērojami, kā migla. Dūmaka var tikt novērota kā laikapstākļu parādība, bet var arī parādīties vulkāniskās darbības rezultātā. Parasti dūmaka veidojas apstākļos, kad auksts gaisa slānis atrodas virs silta gaisa slāņa, izelpojot aukstā gaisā vai arī pirtstvaika istabā. Tā var būt arī mākslīgi radīta ar aerosola palīdzību, atbilstošā gaisa mitruma līmenī.
Vienīgā atšķirība starp dūmaku un miglu ir redzamība tajā.[1] Par miglu tiek uzskatīta dabas parādība, kurā redzamība samazinās zem 1 km (Apvienotajā Karalistē par miglu tiek definēta laikapstākļu parādība, kurā redzamība samazinās zem 200 m autobraucējiem un 1 km pilotiem). Pretējā gadījumā tā tiek uzskatīta par dūmaku. Skatoties no attāluma, dūmakai ir zilgana nokrāsa, kamēr miglai un smogam vairāk pelēcīga vai brūngana.
.jpg)
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dūmaka.
