Ebstorfas karte

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ebstorfas klostera pasaules karte (mappa mundi, ap 1300).
Ar dzeltenu iezīmēta aptuvenā Latvijas teritorija tolaik zināmās pasaules ziemeļaustrumu malā. Daugavas krastā redzami Rīgas torņi un virs tiem uzraksts latīniski Riga Livonie civitas hic (te atrodas Livonijas pilsēta Rīga) un komentārs par Daugavu: Iste est Albis fluvius cuius meminit Lucanus, qui Goetelba a Gotis dicitur (šī ir Lukāna pieminētā Albis upe, ko goti dēvēja par Goetelba). Otrā Daugavas (Duna fl.) krastā ir uzraksti Semigallia un Curlant (Zemgale un Kurzeme).
Ebstorfas klostera skats (2008).

Ebstorfas pasaules karte (vācu: Ebstorfer Weltkarte) ir viena no viduslaikos tapušajām pasaules kartēm (latīņu: mappa mundi), kas koncentriskā veidā attēlo 13. gadsimta beigās eiropiešiem zināmo pasauli. Pasaules centrā atrodas Jeruzaleme, augšā Dienvidāzija, pa labi Āfrika, apakšā Eiropa, pa kreisi Centrālāzija. Domājams, ka karti savam misijas darbam Ziemeļu krusta karu laikā izveidojuši Premonstriešu ordeņa mūki, tajā attēlota arī Rīga, Livonija un Kurzeme.

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 30 pergamenta gabaliem sašūtās kartes diametrs bija 3,57 metrus liels. Tas glabājās senajā Ebstorfas klosterī netālu no Hamburgas un satur vairāk nekā 2300 attēlu un aprakstu latīņu valodā. Kartes oriģināls sadega Otrā pasaules kara laikā 1943. gadā, bet tika atjaunots 1953. gadā. Mūdienās karte ir pieejama digitalizētā formā.[1]

Kartes autori vairāk uzmanības pievērsuši vietu aprakstiem, nevis ģeogrāfiskām proporcijām. Augšpusē attēlota Vecajā derībā aprakstītā paradīze, Noasa šķirsts un Bābeles tornis. Ietverti arī apraksti par amazonēm un citi sengrieķu mitoloģijas stāsti.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ebstorfas klosteris dibināts Ziemeļu krusta karu laikā 1160. gadā kā Svētā Maurīcija vārdā nosaukts Premonstriešu mūku ordeņa, vēl kā Benediktiešu ordeņa klosteris. 1228. gadā pāvests Gregorijs IX atļāva Zemgales bīskapam Lambertam no Solrē izraudzīt savam misijas darbam vienu domkungu un vienu laicīgo brāli no katra premonstriešu ordeņa konventa vācu zemēs. 1229. gadā Magdeburgas domkungs, premonstriešu ordeņa loceklis Nikolajs no Nauenas tika ievēlēts par Rīgas bīskapu.

Peļu apgrauzto karti 1830. gadā atrada klostera noliktavā, neilgi pēc kartes atklāšanas neskaidru peieslu dēļ kartes augšpusē tika izgriezts apmēram 50 × 60 cm liels pergamenta gabals, kas attēloja daļu no Indijas.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Die Ebstorfer Weltkarte. Kommentierte Neuausgabe in zwei Bänden. Herausgegeben von Hartmut Kugler unter Mitarbeit von Sonja Glauch und Antje Willing. Digitale Bildbearbeitung Thomas Zapf. Bd. 1: Atlas (175 S.). Bd. 2: Untersuchungen und Kommentar. Akademie Verlag, Berlin 2007
  • Brigitte Englisch. Ordo orbis terrae. Die Weltsicht in den Mappae mundi des frühen und hohen Mittelalters (= Vorstellungswelten des Mittelalters 3, hg. v. Hans-Werner Goetz, Wilfried Hartmann u. a.), Berlin 2002
  • Jürgen Wilke. Die Ebstorfer Weltkarte (Veröffentlichungen des Instituts für Historische Landesforschung der Universität Göttingen 39). Text- und Tafelband, Bielefeld 2001, ISBN 3-89534-335-8.
  • Armin Wolf. Ebstorfer Weltkarte. In: Lexikon des Mittelalters (LexMA). Band 3, Artemis & Winkler, München/Zürich 1986, ISBN 3-7608-8903-4, Sp. 1534 f.
  • Joachim G. Leithäuser. Mappae Mundi – Die Geistige Eroberung der Welt (mit 18 Farbtafeln, 73 Kunstdrucktafeln und 40 Abbildungen im Text), Berlin 1958.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. H. Kugler (Hrsg.), Die Ebstorfer Weltkarte Bd. II (Berlin 2007) 12.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]