Eduards Artemjevs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Eduards Artemjevs
Эдуард Артемьев
Eduards Artemjevs
Personīgā informācija
Dzimis 1937. gada 30. novembrī (81 gads)
Novosibirska, Krievija, PSRS
Dzīves vieta Maskava
Pilsonība Krievijas
Tautība krievs
Profesionālā informācija
Žanrs elektroniskā mūzika
mūzika kinofilmām

Eduards Artemjevs (krievu: Эдуард Николаевич Артемьев; dzimis 1937. gada 30. novembrī) ir padomju un krievu komponists, elektroniskās mūzikas un filmu skaņu celiņu autors, Krievijas nopelniem bagātais skatuves mākslinieks.[1] Ārpus Krievijas galvenokārt pazīstams ar skaņu celiņiem filmām, piemēram, "Solāris", "Sibiriāde", "Stalkers" un "Saules nogurdinātie".

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

E. Artemjevs dzimis Novosibirskā, sākotnējo izglītību apguvis Maskavas kora skolā. Studējis Maskavas Konservatorijā pie Jurija Šaporina, studijas beidzis 1960. gadā. Viņa interese par elektronisko mūziku un sintezatoriem sākās pēc konservatorijas beigšanas, kad elektroniskā mūzika vēl tikai sāka attīstīties. Savu pirmo kompozīciju viņš uzrakstīja 1967. gadā, izmantojot vienu no pirmajiem sintezatoriem — ANS sintezatoru, ko izstrādājis padomju inženieris Jevgeņijs Murzins. Viņš bija viens no pirmajiem elektroniskās mūzikas komponistiem.

1970. gados viņu pazīstamu padarīja sadarbība ar kinorežisoru Andreju Tarkovski. Artemjevs ir sarakstījis mūziku Tarkovska filmām "Solāris", "Spogulis" un "Stalkers". Vēlāk viņš rakstīja mūziku arī Andreja Končalovska un Ņikitas Mihalkova filmām, kā arī daudzām citām Krievijas un PSRS republikās uzņemtajām filmām. Viņa mūzika un filmu skaņu celiņi ir saņēmuši dažādus apbalvojumus.

Bez elektroniskās mūzikas rakstījis arī mūziku operām un simfoniskajam orķestrim, soloinstrumentiem, klavierkompozīcijas. Eduards Artemjevs ir sarakstījis arī dažus vokāli-instrumentālos skaņdarbus, pazīstamākais no tiem ir dziesma Deltaplāns, ko izpilda Valērijs Ļeontjevs.[2] E. Artemjevs ir Krievijas Komponistu savienības un Krievijas Kinematogrāfistu savienības biedrs. 1999. gadā viņam piešķirts Krievijas nopelniem bagātā skatuves mākslinieka goda nosaukums.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Большая Российская энциклопедия: В 30 т. / Председатель науч.-ред. совета Ю. С. Осипов. Отв. ред С. Л. Кравец. Т. 2. Анкилоз — Банка. — М.: Большая Российская энциклопедия, 2005. — 766 с.: ил.: карт.
  2. Эдуард Николаевич Артемьев.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]