Eduards Tisē

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Eduards Tisē
Personīgā informācija
Dzimis 1897. gada 13. aprīlī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Liepāja, Krievijas impērija
Miris 1961. gada 18. novembrī (64 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Maskava, Krievijas PFSR, PSRS
Nodarbošanās Kinooperators

Eduards Tisē (dzimis 1897. gada 13. aprīlī Liepājā, miris 1961. gada 18. novembrī Maskavā) bija latviešu izcelsmes padomju kinooperators.[1] Tiek uzskatīts par vienu no padomju kinomākslas pamatlicējiem.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1914. gadā pabeidzis mācības Glezniecības un fotomākslas studijā Liepājā un kļuva par krievu armijas oficiālo kinooperatoru. Filmējis Pirmā pasaules kara, Krievijas pilsoņu kara notikumus, tāpat filmējis Ļeņinu.[1] Aleksandra Arkatova filma "Signāls" (1918) bija pirmais Tisē pilnmetrāžas darbs.[2] 1921. gadā sāka strādāt par pedagogu Vissavienības Kinematogrāfiskajā institūtā.[1] 1924. gadā viņš tika pieaicināts par fotogrāfijas direktoru Sergeja Eizenšteina filmā "Streiks". Viņu sadarbībā tapušas vairākas filmas. 1926. gadā Berlīnē abi apmeklēja Universum Film AG filmu studiju, lai iepazītos ar jaunām filmēšanas tehnikām. 1929. gada augustā Tisē, Eizenšteins un Grigorijs Aleksandrovs devās komandējumā uz Rietumeiropu, bet 1930. gada maijā — uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kur piedalījās vairākos Holivudas filmu projektos: The Glass House, Sutter's Gold, An American Tragedy un citos. Tā paša gada decembrī Meksikā sāka filmēt ¡Que viva México!, bet kad jau 75 000 metri filmas tika nofilmēti, Staļina telegramma lika visiem atgriezties Maskavā. Viss nofilmētais materiāls palika ASV.[2] Tisē daudz izmantoja mēmā kino laikmeta Parvo Debrī kameru, un pat dažās skaņu filmu sekvencēs atgriezās pie tās, kā, piemēram, kinoepopejā "Aleksandrs Ņevskis".[3] Kā režisors Tisē bija uzņēmis trīs filmas, no kurām "Nemirstīgais garnizons" saņēma Goda diplomu 1956. gada Venēcijas kinofestivālā.[4]

1935. gadā Eduards Tisē saņēmis Krievijas PFSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukumu, 1948. gadā — Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukumu.[1]

Mākslinieks nomira 1961. gada 18. novembrī Maskavā. Viņš ir apbedīts Novodevičjes kapsētā. Eduarda Tisē vārdā ir nosaukta iela dzimtajā Liepājā. Par Tisē ir uzņemta dokumentālā filma "Eduards Tisē".[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Latvijas enciklopēdija. 5. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2009. 519. lpp. ISBN 978-9934-8068-0-3.
  2. 2,0 2,1 «Eduard Tisse.». Internet Encyclopedia of Cinematographers. Skatīts: 2015. gada 25. janvārī.
  3. «Parvo Debrie model L.». vanalphenav.nl. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 28. janvārī. Skatīts: 2015. gada 25. janvārī.
  4. «Edouard Tissé». kinoglaz.fr. Skatīts: 2015. gada 25. janvārī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]