Eiropas dižskābardis

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Eiropas dižskabārdis)
Eiropas dižskābardis
Fagus sylvatica L.
Eiropas dižskābardis
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
TipsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaDižskābaržu rinda (Fagales)
DzimtaDižskābaržu dzimta (Fagaceae)
ĢintsDižskābarži (Fagus)
SugaEiropas dižskābardis (F. sylvatica)
Eiropas dižskābardis Vikikrātuvē

Eiropas dižskābardis, arī parastais dižskābardis (latīņu: Fagus sylvatica) ir dižskābaržu dzimtas koku suga Eiropā. Latvijā audzēti apstādījumos un kokaugu kolekcijās, kā arī stādītas atsevišķas nelielas mežu kultūras. Lielākais Latvijas dižskābardis atrodams Aizputē.

Mūsdienās Eiropas dižskābaržu meži daudzviet vairs nav dabiski, bet gan mākslīgi stādīti. Apstādījumos stādītas arī dažādas Eiropas dižskābarža šķirnes, starp kurām ir šķirnes ar sarkanīgām lapām. Neraugoties uz līdzīgo nosaukumu, dižskābarži un skābarži, kas savvaļā sastopami Lejaskurzemes mežos, pieder dažādām dižskābaržu rindas dzimtām.

Raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eiropas dižskābardis, agrāk saukts par "sarkano skābardi", ir līdz 30 m un vairāk metrus augsts koks ar taisnu stumbru un sudraba pelēku mizu; ar platu, biezu lapotni, ovālām, nedaudz jomotām vai sīki zobotām, augšā tumšzaļām un spīdīgām, apakšā gaišākām lapām, kuru rudens krāsa brūngani dzeltensarkana; ar trīsšķautņainu, sarkanbrūnu, spīdīgu riekstu. Riekstu šķautnes ļoti asas, tādēļ jāuzmanās, lai nesagrieztu rokas. Riekstus izmanto pārtikā un tie kalpo par barību dažādiem dzīvniekiem.

Koksne sarkana un dod lielu siltumu, tāpēc lietota kā pirmklasīga kurināmā malka, maz noderīga būvēm, bet pietiekoši laba sīkākiem mājsaimniecības un lauksaimniecības rīkiem, traukiem un krēsliem, miza dod miecvielu, no sēklām vietumis spiež eļļu, bet augļi teicama cūku barība, no tiem pārtiek arī meža kustoņi un putni, lapas labprāt ēd liellopi un kazas, nobirušas tās teicami pakaiši.[1]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eiropas dižskābarža izplatība savvaļā (zaļā krāsā) un parkos (trīsstūri).

Tas ir raksturīgs Viduseiropas meža koks, tā dabiskās izplatības austrumu robeža iet no Austrumprūsijas dienvidaustrumu virzienā uz Krimu un Kaukāzu. Agrāk arī Latvijā tolaik par sarkano skābardi sauktie koki stādīti parkos un apstādījumos, bet Kurzemes vidienē tie aug mežos un iztur ziemu.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Fagus Latviešu konversācijas vārdnīca. V. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 8219. sleja.

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]