Eiropas skābardis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Eiropas skābarža lapas un sēklas.
Eiropas skābarža izplatība, ieskaitot Lejaskurzemi.

Eiropas skābardis, arī skābarde (latīņu: Carpinus betulus) ir bērzu dzimtas koku suga Eiropā. Latvijā sastopams Lejaskurzemes mežos, uzskata, ka no skābarža vārda kuršu valodā savulaik cēlies Grobiņas nosaukums. Neraugoties uz līdzīgo nosaukumu, skābarži un dižskābarži, kas sastopami arī Latvijas parkos, pieder dažādām dižskābaržu rindas dzimtām.

Raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skābardis ir līdz 25 m augsts koks ar pelēki baltu mizu, kas neveido krevi, bet dod gareniskas vīles, ar paskraju zarojumu, iegareni olveidīgām, krokotām, divkārt zāģzobotām, virsū koši zaļām, apakšā gaišākām lapām ar gala smaili, sakopotām pamīšus divās rindās, divmāju ziediem, ar augli riekstiņu, kam trīslēveraina seglapa vienā pusē.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latviešu konversācijas vārdnīca. XX. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 38 964. sleja.