Emma Baltmane

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Emma Baltmane
Emma Baltmane.jpg
Dzimis 1882. gada 16. martā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Krustpils, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1968. gada 16. decembrī (86 gadu vecumā)
Valsts karogs: Padomju Savienība Jēkabpils, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latviete
Nozares glezniecība
Mākslas virziens figurālisms, reālisms, impresionisms

Emma Baltmane (1882. gada 16. marts — 1969. gada 16. decembris) bija gleznotāja, viena no Jēkabpils ievērojamākiem cilvēkiem.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Emma Baltmane dzimusi Krustpilī, 1882. gada 16. martā bezzemnieku ģimenē[1]. Jau mācoties Jēkabpils Marijas skolā, guvusi teicamas sekmes zīmēšanā, tāpēc skola sagādāja atbalstu izglītības turpināšanai Pēterburgas Mākslas akadēmijā, kam vecāki nepiekrita[2]. Pazaudējot agri vīru, lielāko mūža daļu nodzīvojusi viena. Viņas pasaules uzskats balstījies kristīgā pārliecībā, ko māksliniece neslēpa arī padomju gados. Gleznotāja bija neparasti iejūtīga, ar lielu gribasspēku apveltīta personība. Vairākkārt tikusies ar prezidentu Kārli Ulmani, ap sevi pulcinājusi latviešu inteliģences pārstāvjus[1]. Emma Baltmane bija pirmā maksliniece, kura dzīvoja Krustpilī un savu talantu veltīja dzimtajai pilsētai un tās ļaudīm. Popularitāti ieguvusi 1930. gadu vidū ar gleznotiem Krustpils tirgus skatiem. Glezniecība tika apgūta sākotnēji patstāvīgi pašmācības ceļā, vēlāk, 1925. — 1927. gadā papildinājusies profesora žanrista Sergeja Vinogradova mākslas studijā Rīgā. Mirusi 1969. gada 16. decembrī, apbedīta Kapeles kapos.[3]

Mākslinieciskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Emma Baltmane bija viena no pirmajām latviešu glezniecībā, kura pievērsusies mazpilsētu ainavu gleznošanai. Bez mazpilsētas skatiem māksliniece gleznoja ainavas, klusās dabas un ziedus, kopumā aptuveni uzgleznojot 1300 gleznu. Gleznojusi reālistiski impresionistiskā garā, veiksmīgi uztvērusi formu, telpu, gaismojumu un kolorītu.[3] No1927. gada bija Neatkarīgo mākslinieku vienības un vēlāk, no 1945. gada Padomju Latvijas Mākslinieku savienības biedre.[1] Aktīvi iesaistījās izstāžu dzīvē no 1926. gada. 1928. gadā piedalījās Latvijas 10 gadu pastāvēšanas jubilejas izstādē. No 1929. gada piedalījusies Neatkarīgo mākslinieku vienības izstādēs, ka arī daudzās Latvijas mākslinieku grupu izstādēs. Piemiņas izstādes notikušas Jēkabpilī 1970. un 1982. gadā.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Gailīte, S. Jēkabpils. Rīga:Gandrs, 2002. 137.lpp.
  2. 2,0 2,1 Latvijas Mākslinieku Gleznas; Galerija "Jēkabs"[novecojusi saite]
  3. 3,0 3,1 Red. Vilsons A. Māksla un arhitektūra biogrāfijās.1. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 43.lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]