Emma Baltmane
| Emma Baltmane | |
|---|---|
 | |
| Dzimusi |
1882. gada 16. martā Krustpils, Krievijas Impērija (tagad  Latvija) |
| Mirusi |
1968. gada 16. decembrī (86 gadu vecumā) Jēkabpils, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) |
| Tautība | latviete |
| Nozares | glezniecība |
| Mākslas virziens | figurālisms, reālisms, impresionisms |
Emma Marta Baltmane (1882. gada 16. marts — 1969. gada 16. decembris) bija gleznotāja, viena no Jēkabpils ievērojamākiem cilvēkiem.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Emma Marta Baltmane dzimusi Krustpilī, 1882. gada 16. martā bezzemnieka Augusta Ertnera ģimenē.[1] Jau mācoties Jēkabpils Marijas skolā, guvusi teicamas sekmes zīmēšanā, tāpēc skola sagādāja atbalstu izglītības turpināšanai Pēterburgas Mākslas akadēmijā, kam vecāki nepiekrita.[2] 1937. gada 29. jūnijā zaudējot vīru, Krustpils pilsētas galvu Kārli Baltmani, lielāko mūža daļu nodzīvojusi viena. Viņas pasaules uzskats balstījies kristīgā pārliecībā, ko māksliniece neslēpa arī padomju gados. Gleznotāja bija neparasti iejūtīga, ar lielu gribasspēku apveltīta personība. Vairākkārt tikusies ar prezidentu Kārli Ulmani, ap sevi pulcinājusi latviešu inteliģences pārstāvjus.[1] Emma Baltmane bija pirmā maksliniece, kura dzīvoja Krustpilī un savu talantu veltīja dzimtajai pilsētai un tās ļaudīm. Popularitāti ieguvusi 1930. gadu vidū ar gleznotiem Krustpils tirgus skatiem. Glezniecība tika apgūta sākotnēji patstāvīgi pašmācības ceļā, vēlāk, 1925. — 1927. gadā papildinājusies profesora žanrista Sergeja Vinogradova mākslas studijā Rīgā. Mirusi 1969. gada 16. decembrī, apbedīta Kapeles kapos.[3]
Mākslinieciskā darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Emma Baltmane bija viena no pirmajām latviešu glezniecībā, kura pievērsusies mazpilsētu ainavu gleznošanai. Bez mazpilsētas skatiem māksliniece gleznoja ainavas, klusās dabas un ziedus, kopumā aptuveni uzgleznojot 1300 gleznu. Gleznojusi reālistiski impresionistiskā garā, veiksmīgi uztvērusi formu, telpu, gaismojumu un kolorītu.[3] No 1927. gada bija Neatkarīgo mākslinieku vienības un vēlāk, no 1945. gada Padomju Latvijas Mākslinieku savienības biedre.[1] Aktīvi iesaistījās izstāžu dzīvē no 1926. gada. 1928. gadā piedalījās Latvijas 10 gadu pastāvēšanas jubilejas izstādē. No 1929. gada piedalījusies Neatkarīgo mākslinieku vienības izstādēs, ka arī daudzās Latvijas mākslinieku grupu izstādēs. Piemiņas izstādes notikušas Jēkabpilī 1970. un 1982. gadā.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 Gailīte, S. Jēkabpils. Rīga:Gandrs, 2002. 137.lpp.
- ↑ 2,0 2,1 Latvijas Mākslinieku Gleznas; Galerija "Jēkabs"[novecojusi saite]
- ↑ 3,0 3,1 Red. Vilsons A. Māksla un arhitektūra biogrāfijās.1. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 43.lpp.