Neatkarīgo mākslinieku vienība
Neatkarīgo mākslinieku vienība bija viena no Latvijas pirmās brīvvalsts laika mākslinieku grupām, kas tika nodibināta 1919. gadā un pastāvēja līdz 1940. gadam.[1]
Visu biedrības pastāvēšanas laiku tās biedru skaits svārstījās ap 60. Biedrības dibinātāji bija Hermanis Grīnbergs, Jānis Ansons, Aleksandrs Jēgers, Vilis Krūmiņš, vēlāk pievienojās Jānis Jaunsudrabiņš, kurš ilgus gadus bijis tās priekšsēdētājs.[2] Pirmā biedrības izstāde tikusi sarīkota 1920. gadā.[2]
Biedrības statūti deklarēja bezpartejiskumu — visi biedrības locekļi idejiskā ziņā varēja būt neatkarīgi, šis princips atspoguļojas arī grupas nosaukumā. Līdz ar to Neatkarīgo mākslinieku vienība bija visvairāk izplūdusī mākslinieku grupa, kuras biedru mākslinieciskās ievirzes un profesionālais līmenis bija ļoti dažāds.
Biedrības kodolu veidoja demokrātiski noskaņoti mākslinieki reālisti Jānis Jaunsudrabiņš, Eduards Brencēns, Kārlis Miesnieks (līdz 1924. gadam), Aleksandrs Štrāls, Indriķis Zeberiņš, Pēteris Kundziņš, Rihards Maurs, Kārlis Sūniņš, Alfrēds Plīte — Pleite, Nikolajs Puzirevskis.[3]
Neatkarīgo mākslinieku vienības izstādēs savus darbus bieži eksponēja arī biedri Jānis Tilbergs, Emma Baltmane, Alberts Filka, Augusts Annuss, Hugo Grotuss, Emīlija Gruzīte, Jēkabs Bīne, Jānis Pūpols, Jānis Tīdemanis, Francisks Varslavāns,Kārlis Padegs, Fricis Roždārzs.[3]
Biedrībai bija atvieglotie iestāšanās noteikumi, kas tās rindām piepulcēja arī neveiksmīgus autodidaktus un diletantus. Taču biedrība bija devusi nozīmīgu ieguldījumu latviešu mākslas kultūras mantojuma apkopošanā un popularizēšanā, jo pirmā sāka izdot monogrāfiskas apceres par latviešu māksliniekiem (Jani Rozentālu, Rūdolfu Pērli, A. Plīti-Pleitu) (1924 — 1928),[2] ierīkoja mākslas izdevumu bibliotēku un savu mākslas muzeju — gleznu un grafiku kolekciju, uzkrājot biedru darbus.[3] Šī kolekcija zudusi Otrā pasaules kara laikā.[1]
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Izmantotā literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Red. Romis Bēms. Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940. Rīga:Zinātne, 1986. 500lpp.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «KULTŪRA LATVIJĀ 20. GS. 20. - 40. GADOS». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 24. novembrī. Skatīts: 2010. gada 4. novembrī.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «1915 – 1940. g. Mākslas biedrības - Latvijas mākslas vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 18. decembrī. Skatīts: 2010. gada 4. novembrī.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Red. Romis Bēms. Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940. Rīga: Zinātne, 1986.