Engures ezers
| Engures ezers | |
|---|---|
 Dzedrupes ieteka Engures ezerā | |
| Koordinātas | 57°16′N 23°6′E / 57.267°N 23.100°EKoordinātas: 57°16′N 23°6′E / 57.267°N 23.100°E |
| Platība | 40,46 km2 |
| Lielākais garums | 17,9 km |
| Lielākais platums | 4,4 km |
| Vidējais dziļums | 0,4 m |
| Lielākais dziļums | 2,1 m |
| Tilpums | 0,0168 km3 |
| Augstums v.j.l. | 3,2 m |
| Izteka | Mērsraga kanāls |
| Sateces baseins | 644 km2 |
| Baseina valstis | Latvija |
| Salas | 9 |
| Apdz. vietas krastos | |
  Engures ezers | |
| Iekļauts | 1995. gada 25. jūlijs |
| Aizsardzības nr. | 738 |
 Engures ezers Vikikrātuvē | |
Engures ezers ir liels un sekls ezers Piejūras zemienē, Talsu novada Ķūļciema un Mērsraga pagastā un Tukuma novada Engures pagastā. Pēc virsmas platības Engures ezers ir trešais lielākais ezers Latvijā.
Raksturojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Izveidojies kā lagūnas izcelsmes ezers pirms ap 4000 gadiem, atkāpjoties Litorīnas jūrai.[1] Mūsdienās to no Rīgas līča atdala 1,5 — 2,5 km plata priedēm apaugusi kāpu josla.[2] Ezerā ietek Dzedrupe, Dursupe, Jurģupe, Pelčupe, Kalnupe, un vēl dažas upītes, bet uz jūru iztek Mērsraga kanāls, kurš pēc lauksaimnieku iniciatīvas tika izrakts 1842. gadā,[2][3] pazeminot ezera līmeni par 1,5 metriem. Jau 1972. gadā ezera dziļums nepārsniedza 2,1 metrus, bet vidējais dziļums bija tikai 0,40 metri.[4] Gultne smilšaina, granšaina, ar dolomīta šķembām, to pārklāj biezs dūņu slānis, vietām līdz 6 metrus biezas sapropeļa iegulas.[3] Krasti lēzeni, parasti purvaini un grūti pieejami,[1] pašu ezeru no krasta reti kur var saskatīt. Lai radītu atklātu krasta ainavu, vairākās vietās krasts tiek noganīts ar savvaļas govīm un zirgiem.[3][5] Ezers stipri aizaudzis. Ūdens krāsa — dzeltenīga.[4] Rietumu malā — plašs niedrēm aizaudzis staignājs Grebis (arī Grebju jeb Grebļu pussala).[3]
Daudz zivju, sastopamas 16 sugu zivis,[3] no kurām nozvejo ruduļus, asarus, līdakas, līņus, ālantus, raudas,[6] makšķernieki norāda pie galvenajiem lomiem arī sapalus, plaužus, sīgas, vēdzeles, zušus.[7] Ūdensputnu skaita un sugu dažādības ziņā Engures ezers ir visbagātākais Latvijā,[6] ligzdo ap 60 sugu, tai skaitā daudzu sugu ūdensputni, starp kuriem ap 20 zosveidīgo, 12 tārtiņveidīgo, 7 dzērvjveidīgo un 5 dūkurveidīgo.[2] Ligzdo vairākas retas un aizsargājamas putnu sugas. Apmetas daudz caurceļotāju putnu, rudeņos ezerā var būt vairāk nekā 10 000 pīļu.[6] Vairākās vietās piekrastē izveidoti putnu vērošanas torņi.[8]
Engures ezers un tā apkārtne iekļauta Engures ezera dabas parkā, dienvidrietumu daļā atrodas stingrākā režīma — rezervāta zona.[9] Ezera austrumu piekrastē kopš 1957. gada, kad šeit tika izveidots ūdensputnu rezervāts, atrodas ornitoloģisko pētījumu centrs[6] ar peldošu māju.[5] Daļā ezera atļauta makšķerēšana, piekrastē vairākas laivu bāzes. Ziemā notiek niedru pļaušana, jo vairumam ūdensputnu vajadzīgas nelielas niedru audzes, nevis nepārtraukts niedru klājiens.[1]
Ezera izmēri ir mainīgi krastu pārpurvošanās dēļ. No 1910. līdz 1960. gadiem tā platība samazinājās par 9 hektāriem.[6]
Salas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]9 salu kopējā platība pēc vieniem datiem 1974. gadā — 85 hektāri,[4] bet 1966. un 1982. gadā tiek uzskaitītas 6 salas ar kopplatību 130 hektāru.[2][6] Ezera sekluma un aizauguma dēļ salu daudzums un lielums ir mainīgs.
Salas ar nosaukumiem
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|
|
Attēli
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Novembra beigas -
Laipa uz putnu vērošanas torni -
Ornitologu peldošā māja -
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 «Engures ezers - Dabas objekti - Ko skatīt? - Tukums». visittukums.lv. Skatīts: 2023-06-21.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 Latvijas padomju enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 190. lpp.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 «ENGURES ezers». www.upes.lv. Skatīts: 2023-06-21.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 Ezeri.lv
- ↑ 5,0 5,1 «Dabas parks “Engures ezers”». Visit Baltics (krievu). 2021-03-29. Skatīts: 2023-06-21.
- ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 6,5 Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne". 478-479. lpp.
- ↑ «Engures ezers». www.copeslapa.lv. Skatīts: 2023-06-21.
- ↑ «Dabas parks "Engures ezers" | latvia.travel». www.latvia.travel. Skatīts: 2023-06-21.
- ↑ vestnesis.lv. «Noteikumi par Engures ezera dabas parku - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). Skatīts: 2023-06-21.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|