Engures ezers (dabas parks)

Vikipēdijas lapa
Engures ezers
Engures ezers (Latvija)
Engures ezers
Engures ezers
Tips dabas parks, Natura 2000
Koordinātas 57°15′28″N 23°08′49″E / 57.25778°N 23.14694°E / 57.25778; 23.14694Koordinātas: 57°15′28″N 23°08′49″E / 57.25778°N 23.14694°E / 57.25778; 23.14694
Platība 12579 ha
Dibināts 1998. gada 24. aprīlis[a]
Mājaslapa eedp.lv
  • a Dabas parka platība, Rāmsaras konvencijā iekļautās teritorijas platība — 5318 ha
Oficiālais nosaukums: Engures ezers / Lake Engure
Iekļauts 1995. gada 25. jūlijs
Aizsardzības nr. 738
Karte
Dabas parks Engures ezers

Engures ezera dabas parks jeb dabas parks «Engures ezers» ir Latvijas īpaši aizsargājama dabas teritorija. Dabas parks dibināts 1998. gada 24. februārī ar Latvijas Republikas Ministru kabineta lēmumu.[1]

Engures ezera kā dabas aizsardzības teritorijas vēsture aizsākusies 1957. gada 24. aprīlī, kad ar LPSR Ministru Padomes lēmumu tajā tika noteikts īpašs režīms putnu aizsardzībai.

Engures ezera dabas parks izvietojies Engures līdzenumā Rīgas līča rietumu piekrastē, Tukuma un Talsu novadu teritorijās. Dabas parkā ietilpst Engures ezers, zemes ap to, kā arī Rīgas līča piekraste no Mērsraga līdz Engurei un meži starp piekrasti un ezeru. Dabas parks ir iekļauts Natura 2000Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā. Kopējā parka platība ir 12 579 ha.

Dabas parks izveidots, lai nodrošinātu labvēlīgu aizsardzības stāvokli Latvijas un Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamiem biotopiem, īpaši — ezeriem ar mieturaļģu augāju, mežainām piejūras kāpām, kaļķainiem zāļu purviem, kaļķainiem zāļu purviem ar dižo aslapi, piejūras zālājiem un aizsargājamām sugām, lai nodrošinātu ūdensputnu un to dzīvotņu aizsardzību un saglabātu Engures ezeru kā starptautiskas nozīmes mitrāju. Ezers ir daudzu retu un aizsargājamu putnu sugu dzīves un spalvu maiņas vieta.

Engures ezera dabas parkā konstatēti 23 biotopi, kas iekļauti 1992. gada 21. maija direktīvas «Par dabīgo biotopu, savvaļas augu un dzīvnieku sugu aizsardzību» pielikumā: 7 jūras piekrastes, 4 kāpu un 4 mežu, 3 pļavu, 2 saldūdeņu un 2 purvu, 1 virsāju biotops. Parkā konstatētas 44 Eiropā apdraudētas putnu sugas, 5 zivju sugas, 3 augu sugas, kas iekļautas ES direktīvu pielikumos. Šeit aug 40 Latvijā retas un Sarkanajā grāmatā ierakstītas augu sugas.

Parks ir ligzdojošo un caurceļojošo putnu aizsardzības teritorija, tajā ligzdo 186 putnu sugas, arī ezera apkārtne ir izcili bioloģiski daudzveidīga un bagāta teritorija: te konstatētas 844 vaskulāro augu sugas. Sastopami Latvijā un Eiropā reti biotopi (piem. kaļķaini zāļu purvi ar rūsgano melnceri, pārejas purvi un slīkšņas u.c.).[2]

1989. gadā Engures ezers iekļauts Eiropas putniem nozīmīgo vietu sarakstā, ko sastādījusi Starptautiskā putnu aizsardzības padome Birdlife International sadarbībā ar Starptautisko ūdensputnu un mitrāju pētniecības biroju Wetlands International. Kopš Latvija 1995. gadā pievienojās Rāmsaras konvencijai, Engures ezera dabas parks tika iekļauts šīs konvencijas sarakstos.

Parka pārvalde un apsaimniekošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 2011. gada 1. februāra dabas parka pārvaldi īsteno Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esošas tiešās pārvaldes iestādes Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Pierīgas reģionālā administrācija.

1998. gadā dibināts Engures ezera Dabas parka fonds. Tā ir sabiedriska organizācija, kuras mērķis ir apsaimniekot Engures ezera dabas parku. Fonds nodarbojas ar dažādu dabas aizsardzības un vides izglītības projektu realizāciju, veic praktisko dabas parka Engures ezers apsaimniekošanu un uzraudzību. Galvenie fonda uzdevumi ir biotopu kopšana un ūdensputniem nepieciešamo dzīves apstākļu nodrošināšana Engures ezerā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]