Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija

Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzijas attēls uz pastkartes.

Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija (krievu: Рижская Александровская мужская гимназия, vācu: Alexander-Gymnasium von Riga) bija pirmā Rīgas ģimnāzija ar krievu mācību valodu un krievu ortodoksās baznīcas lūgšanu telpu (1894). Skola tika dibināta ar mērķi uzsākt Baltijas pārkrievošanas politiku un nosaukta Krievijas imperatora Aleksandra II vārdā. Ar laiku ģimnāzija kļuva par vienu no labākajām Rīgas skolām un to beiguši daudzi slaveni latviešu zinātnieki un kultūras darbinieki. Tagad šajā ēkā atrodas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija.

Vēsture

Veravas skolotāju semināra ēka, kurā no 1915. līdz 17. gadam atradās Rīgas Aleksandra ģimnāzija.

Saranskas reālskola, uz kuras ēku 1917. gada pavasarī pārcēlās Rīgas Aleksandra ģimnāzija.

Rīgas Aleksandra ģimnāzija dibināta 1868. gadā, tās atklāšanā piedalījās Krievijas impērijas ķeizara radinieks Oldenburgas princis Nikolajs un Baltijas ģenerālgubernators Pēteris Albedinskis (Альбединский). Ģimnāzijas ēku neoklasicisma stilā uzcēla 1870. — 1875. gadā pēc tā laikā izcilākā latviešu arhitekta Jāņa Frīdriha Baumaņa (1834—1891) projekta. 1894. gadā Krievijas Ortodoksās baznīcas Rīgas un Jelgavas arhibīskaps Arsēnijs Brjancevs (Брянцев) ģimnāzijas ēkas otrajā stāvā iesvētīja baznīcu, kas atradās aktu zāles galā.

Pēc Pirmā Pasaules kara sākuma 1915. gadā Rīgas Aleksandra ģimnāziju evakuēja uz Veravu, bet 1917. gada maijā uz Saransku. Pēc kara ģināzijas ēku 1919. gada nogalē piešķīra Latvijas Konservatorijai.

Ievērojami skolotāji un audzēkņi

• Kaspars Biezbārdis, ģimnāzijas latviešu valodas skolotājs (no 1868), latviešu publicists un valodnieks
• Aleksandrs Čaks, dzejnieks,
• Jānis Fabriciuss, virsnieks
• Ernests Felsbergs, mākslas vēsturnieks, pirmais LU rektors,
• Grigorijs Jančeveckis, latīņu un sengrieķu valodu skolotājs, ģimnāzijas direktors
• Rūdolfs Jirgens, pedagogs un psihologs
• Roberts Krimbergs, latviešu fiziologs un bioķīmiķis.
• Aleksandrs Mežciems, 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulka ārsts, ķirurgs
• Kārlis Mīlenbahs, ģimnāzijas vācu valodas skolotājs, latviešu valodnieks,
• Pāvils Mucenieks, ķirurgs
• Grigorijs Pasītis, ģimnāzijas latviešu valodas skolotājs (no 1881) un latviešu rakstu cenzors. Rīgas latviešu dziedāšanas biedrības vadītājs, Rīgas Latviešu biedrības teātra komisijas priekšnieks,
• Jānis Ruberts, medicīnas profesors, Latvijas Universitātes rektors,
• Andrejs Stērste, skolotājs un Pirmās Atmodas darbinieks,
• Pauls Stradiņš, ķirurgs, slimnīcas direktors, medicīnas vēsturnieks,
• Aleksandrs Štange, Krievijas impērijas un PSRS sabiedriskais darbinieks, kooperators.

Ģimnāzijas audzēkņu raksturojums

Gads	Kopējais skaits	Muižnieku un ierēdņu cilmes	Garīdznieku cilmes	Pilsētnieku cilmes
1869	144	62	3	71
1870	193	79	9	90
1871	207	86	15	93
1872	211	82	21	92
1873	205	78	26	93
1874	206	80	28	90
1875	233	94	32	98
1876	259	115	37	97
1877	292	130	41	113
1878	307	135	40	118
1879	313	149	32	118
1880	337	155	35	133
1881	376	175	36	151
1882	447	199	37	190
1883	498	213	35	226
1884	488	208	30	220
1885	446	196	26	192
1886	476	214	22	206
1887	480	204	20	216
1888	415	184	18	171
1889	403	178	15	174
1890	421	195	12	178
1891	437	200	12	178
1892	443	224	9	170

Literatūra

• Прибалтийские русские: история в памятниках культуры. Рига: Институт европейских исследований, 2010. Ред. А. В. Гапоненко, 736 с. ISBN 978-9934-8113-2-6 — стр. 358—360