Ernests Seduliņš

Ernests Seduliņš Эрнест Жанович Седулин Personīgā informācija Dzimis 1898. gada 13. februārī Saldus, Kuldīgas apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija) Miris 1946. gada 3. oktobrī (48 gadi) Ļeņinska-Kuzņecka, Kemerovas apgabals, KPFSR, PSRS (tagad Krievija)

Militārais dienests Dienesta pakāpe ģenerālmajors Dienesta laiks 1915—1937 1939—1946 Valsts Krievijas Impērija KSFPR PSRS Struktūra kājnieki kavalērija Komandēja 160. strēlnieku divīzija 324. strēlnieku divīzija 8. gvardes strēlnieku divīzija 90. strēlnieku korpuss Kaujas darbība Pirmais pasaules karš Krievijas pilsoņu karš Ķīnas Austrumu dzelzceļa konflikts Otrais pasaules karš Apbalvojumi Sarkanā Karoga ordenis (3) Ļeņina ordenis Suvorova ordenis Kutuzova ordenis Tēvijas Kara ordenis Sarkanās Zvaigznes ordenis Britu Impērijas ordenis

Ernests Seduliņš bija latviešu izcelsmes Krievijas Impērijas un padomju militārais darbinieks.

Dzīvesgājums

I pasaules karš un pilsoņu karš

Piedzima 1898. gadā Saldū koku pludinātāja ģimenē, bērnībā nodarbojies ar koku pludināšanu pa Ventu.

1915. gada jūnijā, Pirmā pasaules kara laikā, iesaukts Krievijas Impērijas armijā, dienēja 20. somu dragūnu pulkā (Ziemeļu fronte). Paaugstināts apakšvirsnieka pakāpē. 1916. gada novembrī pārcelts uz kavalērijas pulku Petrogradā.

1917. gada oktobrī iestājās Sarkanajā gvardē, 1918. gada aprīlī, Krievijas pilsoņu kara laikā, kā sarkanarmietis (ierindnieks) nosūtīts 1. Petrogradas kavalērijas pulka sastāvā uz Austrumu fronti, kur piedalījās kaujās pret Čehoslovāku korpusu un Kolčaka karaspēku.

1920. gada jūnijā nosūtīts uz kavalēristu kursiem Bijskā, apmācības laikā piedalījās Omskas guberņas zemnieku sacelšanās apspiešanā. Pabeidzis kursus, iecelts par vada komandieri šajos kursos.

Pirms II pasaules kara

1922. gada aprīlī iecelts par kavalērijas instruktoru vidējās priekšniecības inženierskolā Tomskā, oktobrī — par vada komandieri kavalēristu kursos. 1923. gada janvārī pārcelts 21. strēlnieku divīzijā, kur bija vada komandieris un jātniekizlūku grupas priekšnieku. 1926. gada septembrī nosūtīts uz kursiem Irkutskā, pēc kuriem 1927. gada augustā turpināja dienestu iepriekšējā amatā, decembrī iecelts par 21. divīzijas atsevišķā eskadrona komandiera palīgu, pēc tam par komandieri. 1929. gada jūlijā — 1930. gada janvārī piedalījās Ķīnas Austrumu dzelzceļa konfliktā. 1931. gadā iestājās VK(b)P. 1932. gada septembrī iecelts par 21. divīzijas štāba 2. iecirkņa priekšnieku, 1935. gada martā — par Īpašās Tālo Austrumu armijas Piejūras karaspēka grupas štāba 1. nodaļas 3. iecirkņa priekšnieka palīgu, 1937. gada februārī — par 2. iecirkņa priekšnieku un 45. strēlnieku korpusa štāba priekšnieka pienākumu izpildītāju.

1937. gada augustā Seduliņš nonāca Iekšlietu Tautas komisariāta izmeklēšanā un tika atvaļināts rezervē. 1939. gada decembrī viņš tika atgriezts dienestā un iecelts par 71. strēlnieku divīzijas (Sibīrijas kara apgabals, Kemerova) štāba Aizmugures iecirkņa priekšnieku. 1940. gada augustā kļuva par Mācību nodaļas priekšnieka palīgu Kanskas Kājnieku skolā, 1941. gada aprīlī — par 201. strēlnieku divīzijas (Sibīrijas k.a.) štāba 1. iecirkņa priekšnieku, jūnijā — par 209. motorizētās divīzijas (Rietumu k. a., Ivje) štāba priekšnieku.

II pasaules karā

1941. gada jūnijā, sākoties Vācijas uzbrukumam PSRS, 209. motorizētā divīzija piedalījās kaujās pie Ļidas, pēc tam atkāpās uz Minsku, kuru sasniedzot 28. jūnijā, kļuva zināms, ka vācieši pilsētu jau ieņēmuši. Divīzijas personālsastāvs atsevišķās grupās, vienu no kurām vadīja Seduliņš, centās izlauzties līdz Berezinai un tālāk Mogiļevas virzienā. Pēc izlaušanās no aplenkuma Seduliņa vadītā grupa savienojās ar 73. strēlnieku divīziju Mogiļevas apkārtnē, no aplenkuma iznākušais Seduliņš tika pārbaudīts 20. armijas štābā, pēc kā 1941. gada oktobrī viņš iecelts par 222. strēlnieku divīzijas štāba priekšnieku. Piedalījās Narofominskas virziena aizsardzībā, pēc tam pretuzbrukumā pie Maskavas.

1942. gada aprīlī norīkots par 160. strēlnieku divīzijas (Rietumu fronte, Kalugas apgabals) komandieri, 1943. gada aprīlī — par 324. strēlnieku divīzijas (Rietumu fronte, Mogiļevas apgabals) komandieri, novembrī ievainots, nosūtīts uz hospitāli. 1944. gada 29. maijā iecelts par 8. gvardes strēlnieku divīzijas (2. Baltijas fronte) komandieri, 8. jūnijā — par komandieri 90. strēlnieku korpusam, kurš piedalījās Rēzeknes—Daugavpils, Madonas un Rīgas operācijās. 1945. gada februārī Seduliņš atkal nosūtīts uz hospitāli, pēc kura februārī turpināja komandēt 90. korpusu Kēnigsbergas operācijā.

Pēc kara 1945. gada augustā Seduliņš slimības dēļ atbrīvots no amata un decembrī atvaļināts rezervē. Nomira 1946. gada 3. novembrī Ļeņinskā-Kuzņeckā.