Livonijas landmestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Teitoņu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs".Karaɡājienu virzieni un lielāko kauju vietas līdz 1279. ɡadam“Johans fon Tīzenhauzens krīt ar ordeņa karogu neveiksmīɡajā Aizkraukles kaujā pret lietuviešiem 1279. ɡadā” (Frīdrihs Ludvigs fon Maidels, 1842)
Ernsta dzimšanas gads nezināms. Cēlies no ministeriāļu ģimenes, kas dzīvoja Ziemeļvācijas pilsētā Rasburgā, apmēram 20 km uz dienvidiem no Lībekas.
Pēc tam, kad Valters fon Nortekens veselības dēļ atstāja landmestra amatu, Teitoņu ordena lielmestrs Hartmanis fon Helderungens par nākamo Livonijas landmestru iecēla ordeņa brāli Ernstu, kurš "saviem draugiem atspaids bija, bij pazemīgs un pieklājīgs, un savai zemei uzticīgs un turējās pie taisnības, kamēr vien mestrs bija tas."[1]
Pēc Zemgales pakļaušanas 1272. gadā tajā turpināja iebrukt sirotāji no Žemaitijas un Aukštaitijas. Lai tos novērstu, jaunais landmestrs Ernsts tālāko karadarbību plānoja izvērst pret Lietuvas dižkunigaitiju. Ar papildspēkiem no ordeņa iekarotās Prūsijas daļas, Ernsts sāka nostiprināt kontroli Zemgalē. Kā priekšposteni karadarbībai pret Lietuvu strīdīgajā Sēlijas un Lotigolas pierobežā, kuru Lietuvas valdnieki uzskatīja par savu teritoriju, ap 1275. gadu latgaļu Naujenes pilskalnā uzcēla Dinaburgas cietoksni.
1277. gadā Dinaburgas cietoksni četras nedēļas neveiksmīgi centās ieņemt un iznīcināt Traideņa vadītais leišu karaspēks.
1278. gada beigās beigās landmestra Ernsta vadītais karaspēks, kuru papildināja Dāņu Igaunijas kareivji un pakļauto zemgaļu un kuršu kareivji, devās karagājienā uz Lietuvu. 1279. gada janvārī viņi izpostīja Treideņa galvaspilsētas Ķērnaves apkaimi, taču nespēja to ieņemt.
Pie Aizkraukles krustnešu karaspēku panāca un Aizkraukles kaujā smagi sakāva Lietuvas karaspēks. Kaujā krita landmestrs Ernsts, 71 ordeņabrālis, Rēveles komturs Eilarts fon Hobergs un Igaunijas bruņinieki, daudzi iɡauņu, līvu un letɡaļu kareivji.
Pēc Aizkraukles kaujas zemgaļu vadonis Nameisis kluva par Treideņa vasali un drīz pēc tam ieņēma Tērveti.
Par mestra vietas izpildītāju kļuva Livonijas landmaršals Gerhards no Kacenellenbogenes (Gêrhart von Katzenellenbogen), kas 1280. gadā krita Nameiša gūstā.
1281. gadā Traidenis iekaroja Jersikas pili, kuru iemainīja pret Dinaburgu, kas Lietuvas kontrolē palika līdz 1313. gadam.
"Racburgas Ernests tapa 1278. gadā par mestri. Viņš sāka celt Dinaburgu, kas visiem apkārtējiem pagāniem ļoti nepatika, un viņi uzbruka pilij, kauču bez panākumiem. Mestris ar saviem brāļiem un bruņniekiem, Dānijas pilnvarotam Elertam Rēvelē palīdzot, devās pret leišiem. Slepkavošana, laupīšana bija viņu darbi. Leiši sekoja mestrim uz Livoniju un abas puses satikās kaujā pie Aizkraukles pils. Pagānu kaŗaspēks bija ļoti liels un kristīgie pazaudēja kauju. Mestris Ernests, 71 ordeņbrālis un daudz bruņnieku krita kaujā. Pagāni nolaupīja mūsu mīļās Marijas karogu, un viņa sargu bruņnieku Indriķi Tīzenhauzenu nosita, Dānijas pilnvarnieks Rēvelē centās izlabot slikto stāvokli, bet tika ievainots un viņa zirgs nogalināts. Tas notika 1279.gada gavēnī".
