Livonijas landmestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Teitoņu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs".Militārā situācija reģionā, 1260.g.
Ernsta dzimšanas gads nezināms. Cēlies no ministeriāļu ģimenes, kas dzīvoja Ziemeļvācijas pilsētā Rasburgā, apmēram 20 km uz dienvidiem no Lībekas.
Pēc tam, kad Valters fon Nortekens veselības dēļ atstāj landmestra amatu, Teitoņu ordena lielmestrs Hartmanis fon Helderungens par nākamo Livonijas landmestru ieceļ Ordeņa brāli Ernstu, kurš "saviem draugiem atspaids bija, bij pazemīgs un pieklājīgs, un savai zemei uzticīgs un turējās pie taisnības, kamēr vien mestrs bija tas."[1]
Pēc Zemgales pakļaušanas 1272. gadā, tajā turpina iebrukt sirotāji no Žemaitijas un Aukštaitijas. Lai tos novērstu, jaunais landmestrs Ernsts tālāko karadarbību plāno izvērst pret Lietuvas dižkunigaitiju. Ar papildspēkiem no Ordeņa iekarotās Prūsijas daļas, Ernsts sāk nostiprināt kontroli Zemgalē. Kā priekšpostenis karadarbībai pret Lietuvu, strīdīgajā Sēlijas un Lotigolas pierobežā, kuru Lietuvas valdnieki uzskatīja par savu teritoriju, ap 1275. gadu latgaļu Naujenes pilskalnā tiek dibināts un celts Dinaburgas cietoksnis. Tas radīja militārus draudus Lietuvas centrālajai daļai.
1277. gadā Dinaburgas cietoksni četras nedēļas neveiksmīgi cenšas ieņemt un iznīcināt Traideņa vadītais leišu karaspēks. (1281. gadā Traidenis iekaroja Jersikas pili, kuru iemainīja pret Dinaburgu, kas Lietuvas kontrolē palika līdz 1313. gadam.).
1278. gada beigās beigās landmestra Ernsta vadītais karaspēks, kuru papildina dāņu Igaunijas hercogistes kareivji un pakļauto zemgaļu un kuršu kareivji, dodas karagājienā uz Lietuvu. 1279. gada janvārī tie izposta Treideņa galvaspilsētas Ķērnaves apkaimi, taču nespējot to ieņemt, krustneši ar salaupīto dodas mājās.
Pie Aizkraukles krustnešu karaspēku panāk un Aizkraukles kaujā smagi sakauj Lietuvas karaspēks. Kaujā krīt landmestrs Ernsts, 71 Ordeņabrālis, Rēveles komturs Eilarts fon Hobergs un bruņinieki no Igaunijas hercogistes kā arī pakļauto pamatiedzīvotāju kareivji.
Pēc Aizkraukles kaujas zemgaļu vadonis Nameisis klūst par Treideņa vasali un drīz pēc tam uzbrūk un ieņem Tērveti.
Par mestra vietas izpildītāju kļūst Livonijas landmaršals Gerhards no Kacenellenbogenes (Gêrhart von Katzenellenbogen), kas 1280. gadā krita Nameiša gūstā.
"Racburgas Ernests tapa 1278. gadā par mestri. Viņš sāka celt Dinaburgu, kas visiem apkārtējiem pagāniem ļoti nepatika, un viņi uzbruka pilij, kauču bez panākumiem. Mestris ar saviem brāļiem un bruņniekiem, Dānijas pilnvarotam Elertam Rēvelē palīdzot, devās pret leišiem. Slepkavošana, laupīšana bija viņu darbi. Leiši sekoja mestrim uz Livoniju un abas puses satikās kaujā pie Aizkraukles pils. Pagānu kaŗaspēks bija ļoti liels un kristīgie pazaudēja kauju. Mestris Ernests, 71 ordeņbrālis un daudz bruņnieku krita kaujā. Pagāni nolaupīja mūsu mīļās Marijas karogu, un viņa sargu bruņnieku Indriķi Tīzenhauzenu nosita, Dānijas pilnvarnieks Rēvelē centās izlabot slikto stāvokli, bet tika ievainots un viņa zirgs nogalināts. Tas notika 1279.gada gavēnī".
