Erukskābe
| Erukskābe | |
|---|---|
 Erukskābes struktūrformula | |
| Ķīmiskā formula | C22H42O2 |
| Molmasa | 338,56 g/mol |
| Blīvums | 860 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 33,8 °C |
| Viršanas temperatūra | 381,5 °C (sadalās) |
Erukskābe (cis-13-dokozēnskābe, СН3(СН2)7СН=СН(СН2)11СООН) pieder pie nepiesātinātajām omega-9 taukskābēm. Erukskābe ir bezkrāsaini adatveida kristāli. Erukskābei ir trans struktūrizomērs — brasidīnskābe.
Atrašanās dabā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Erukskābe lielos daudzumos sastopama augu (galvenokārt krustziežu dzimtas augu) eļļās, piemēram, rapšu vai sinepju eļļā. Erukskābe izdalīta no krustziežu dzimtas augu — pazvērīšu sēklām, no tā cēlies erukskābes nosaukums (latīņu: eruca — 'pazvērīte'). Erukskābi satur arī zivju tauki.
Īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Oksidējot ar slāpekļskābi, erukskābe sadalās par pelargonskābi un brasilskābi. Slāpekļpaskābes iedarbībā pārgrupējas par brasidīnskābi.
Izmantošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Var izmantot kā videi nekaitīgu (biosairstošu) minerāleļļu. Kosmētikā izmanto kā ādas mīkstinātāju. Lieto retas saslimšanas — adrenoleikodistrofijas — ārstēšanai.
| ||||||||
|