Etilēnglikols
| Etilēnglikols | |
|---|---|
 Etilēnglikola struktūrformula  Etilēnglikola molekulas modelis  Etilēnglikola paraugs | |
| CAS numurs | 107-21-1 |
| Ķīmiskā formula | HOCH2CH2OH |
| Molmasa | 62,068 g/mol |
| Blīvums | 1113,2 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 260,2 K (-12,9 °C) |
| Viršanas temperatūra | 470,4 K (197,3 °C) |
| Šķīdība ūdenī | jaucas jebkurās attiecībās |
Etilēnglikols (etāndiols, HOCH2CH2OH) ir bezkrāsas viskozs šķidrums ar saldu garšu. Etilēnglikols ir visvienkāršākais divvērtīgais spirts. Ar ūdeni sajaucas neierobežoti. Par glikoliem sauc vienkāršākos divvērtīgos spirtus (no grieķu: γλυκύς, glykys — 'salds'). Etilēnglikols ir visplašāk lietotais glikols, eksistē arī propilēnglikols.
 | Etilēnglikols ir indīgs. Organismā tas pakāpeniski nooksidējas par skābeņskābi, kas bojā nieres. |
Iegūšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Etilēnglikolu iegūst no etilēna oksīda (C2H4O), reakcijā ar ūdeni:
C2H4O + H2O → HOCH2CH2OH
Reakcija var notikt gan skābā, gan bāziskā vidē, vai arī neitrālā vidē paaugstinātā temperatūrā. Lielākais etilēnglikola iznākums ir vāji skābā vai neitrālā vidē lielā ūdens pārākumā. Nozīmīgākie blakusprodukti ir dažādi polietilēnglikola oligomēri, to daudzums palielinās, samazinot ūdens pārākumu (tāpēc, ka etilēna oksīds sāk reaģēt ar jau izveidojušos etilēnglikolu).
Izmantošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Bezūdens etilēnglikols ir higroskopisks, tāpēc to lieto iespiedkrāsu, zīmoglaku un kosmētisko preparātu ražošanai. Etilēnglikolu izmanto laku, krāsu, sintētisko šķiedru (PET) un šķīdinātāju (celosolvu) ražošanai. Ļoti lielu daļu etilēnglikola lieto dzesēšanas šķidrumiem kā antifrīza piedevu, jo tam ir zemāka sasalšanas temperatūra un augstāka viršanas temperatūra kā ūdenim. Higroskopiskuma dēļ etilēnglikolu lieto dabasgāzes dehidratēšanai.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Etilēnglikols (krieviski)
| ||||||||
|