Pāriet uz saturu

Etna

Vikipēdijas lapa
Koordinātas: 37°45′18″N 14°59′42″E / 37.75500°N 14.99500°E / 37.75500; 14.99500
Etna
Etna
Skats uz Etnas vulkānu
Etna (Itālija)
Etna
Etna
Etna (Eiropa)
Etna
Etna
Augstums 3326 m v.j.l.
Relatīvais augstums 3326 m
Atrašanās vieta Valsts karogs: Itālija Itālija (Sicīlija)
Tips stratovulkāns
Pēdējais izvirdums 2023. gada nogalē
Etna Vikikrātuvē

Etna (itāļu: Etna, izrunā: /ˈɛt.na/), arī Montdžibello (itāļu: Mongibello) vai Munčibedu (sicīliešu: Mungibeddu), ir aktīvs stratovulkāns Itālijā, Sicīlijas austrumos, Mesīnas un Katānijas pilsētu tuvumā. Tas ir augstākais aktīvais vulkāns Eiropā,[1][2] tā augstums ir 3326 metri virs jūras līmeņa. Tā augstums variē izvirdumu rezultātā, piemēram, 1865. gadā tas bija 52 metrus augstāks nekā mūsdienās.[1] Etna ir arī Itālijas augstākā virsotne uz dienvidiem no Alpu kalniem. Vulkāna apkārtmērs ir 140 kilometri.

Etna ir viens no pasaules visaktīvākajiem vulkāniem, kur regulāri notiek izvirdumi. Par spīti tam, salīdzinoši daudz cilvēku dzīvo vulkāna tuvumā un tā nogāzēs, kur ir ļoti auglīga zeme. Etnas nogāzēs atrodas trīs observatorijasCatania, Casa Etnea un Cantoniera. 2013. gadā Etna tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Etnas nosaukums ir radies no latīņu vārda Aetna, kas savukārt cēlies no sengrieķu vārda αἴθω (aíthō — ‘es degu’). Tiek pieļauts, ka nosaukums varētu būt radies arī no feniķiešu vārda athana (‘krāsns’).[3] Sengrieķu mitoloģijā tiek apgalvots, ka Etna ir uguns un kalēju dieva Hēfaista un ciklopu mājvieta vai arī tur guļ milzis Tīfons, kurš, katru reizi pagriežoties, liek zemei nodrebēt.

Ģeoloģiskie pētījumi norāda, ka Etna ir bijusi aktīva kopš neogēna perioda beigām, tas ir, pēdējos 2,6 miljonus gadu.[1] Vulkānam ir bijuši vairāki aktīvie centri. Etnas nogāzēs ir izveidojušies vairāki mazāki konusi. Vulkāna pašreizējā struktūra ir vismaz divu lielu izvirdumu darbības rezultāts.

Etna atrodas uz Āfrikas un Eirāzijas plātņu robežas.

  1. 1,0 1,1 1,2 «Mount Etna» (angļu). Encyclopedia Britannica. Skatīts: 2020. gada 9. jūlijā.
  2. «Etna & Aeolian Islands 2012» (angļu). Cambridge Volcanology. 2012. gada 1. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 12. Jūnijs. Skatīts: 2020. gada 9. jūlijā.
  3. D.K. Chester, A.M. Duncan, J.E. Guest, C. Kilburn. Mount Etna: The anatomy of a volcano. Springer Science & Business Media, 2012. ISBN 9789400940796.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]