Fēru valoda

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Fēru valoda
føroyskt 
Izruna: IPA: [ˈføːɹɪst], [ˈføːɹɪʂt]
Valodu lieto: Fēru Salas, Dānija, Norvēģija
Runātāju skaits: 60 000—80 000
Valodu saime: Indoeiropiešu
 Ģermāņu
  Ziemeļģermāņu
   Rietumskandināvu
    Fēru valoda 
Rakstība: Latīņu alfabēts (Fēru ortogrāfija) 
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda: Karogs: Fēru Salas Fēru Salas
Regulators: Fēru valodas komiteja Føroyska málnevndin
Valodas kodi
ISO 639-1: fo
ISO 639-2: fao
ISO 639-3: fao 
Faroe islands isoglosses.png
Fēru valodas izoglosas

Fēru valoda[1] ir valoda, kurā runā aptuveni 48 000 cilvēku Fēru Salās, kā arī aptuveni 12 000 fēriešu Dānijā.

1937 gadā fēru valoda aizstāja dāņu valodu kā oficiālo mācībvalodu skolās, 1938 gadā to ieviesa kā baznīcas valodu un 1948 kā nacionālo valodu Fēru Salās (Home Rule Act of the Faroes). Tomēr fēru valoda nekļuva par pilnīgu vispārējās saziņas valodu plašsaziņas līdzekļos līdz 1980. gadiem. Mūsdienās dāņu valoda ir svešvaloda Fēru salās, tikai 5% salu iedzīvotāju to apgūst kā pirmo valodu. Pārējiem skolēniem tā ir no 3. klases līdz skolas beigšanai.

Alfabēts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fēru alfabēts sastāv no 29 burtiem:

A, Á, B, D, Ð, E, F, G, H, I, Í, J, K, L, M, N, O, Ó, P, R, S, T, U, Ú, V, Y, Ý, Æ, Ø

Paskaidrojumi:

  • Ð, ð nekad nav vārda sākumā, bet var būt kā lielais burts kartēs vai uzņēmumu zīmolu simbolos, piemēram, SUÐUROY (Dienvidu salā).
  • Ø, ø var tikt rakstīts arī kā ö poētiskā valodā, kā Föroyar (Fēru salas). Rokrakstā un mazsvarīgos tekstos ir iespējams arī Ő, ő.
  • Izplatīti fēriešu uzvārdi ir Lützen, Müller, Winther vai kristiešu vārds Zacharias. Hammershaimba pareizrakstībā tika lietots arī x, piemēram, Saxun vārdam Saksun.
  • Līdz ar fēru valodas normēšanu un pielīdzināšanu latīņu, angļu, dāņu, zviedru, norvēģu, somu un citām valodām, vecnorvēģu un mūsdienu islandiešu burts þ ir pazaudēts. Fēru valodā pārceltiem vārdiem tas ir rakstīts kā <t> vai kā <h> un ja tiek transkribēts islandiešu vārds, lieto <th>.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Par pasaules valodu un valodu grupu nosaukumiem latviešu valodā». Latvijas Vēstnesis. 2006. gada 19. jūlijs. Skatīts: 2018. gada 12. martā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]