Fītinghofi
Fītinghofi, saukti par Šēliem (vāciski: von Vietinghoff genannt Scheel), jeb Fītinghofi-Šēli ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 14. gadsimtā Livonijas krusta karu laikā ieceļojusi Latvijā un Igaunijā un vēlāk izplatījusies arī Zviedrijā, Dānijā, Polijā, Vācijā un Krievijā. 1890. gadā Rīgā nodibināja Fītinghofu dzimtas apvienību, kas 1903. gadā pārveidojās par tagadējo Verband der Freiherren, Barone und Herren v. Vittinghoff, v. Vietinghoff und v. Schell e.V., kas ik pēc diviem gadiem satiekas dzimtas saietos.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimta cēlusies no Fītinghofas, kas mūsdienās atrodas Esenes pilsētas teritorijā Vestfālenē Vācijā. Rakstos norādes par Minsteres bīskapa ministeriāļiem (zemākās kārtas bruņiniekiem) brāļiem Henriku, Teoderiku un Vinimāru no Fītinghofas (de Vitighoven) atrodamas jau 1230. gadā. Brāļi Arnolds un Konrāds no Fītinghofas 14. gadsimtā iestājās Vācu ordenī un pārcēlās uz Livoniju un kļuva par komturiem un mestriem. 14. gadsimta beigās uz Livoniju pārcēlās arī citi dzimtas locekļi, kas apmetās Sāmsalā un Igaunijā (Diderich Vitinck), Līvzemē (Henrik I. Viting) un Kurzemē (Henrich Vicnig (Vitinghoff)), kas izveidoja atsevišķus Livonijas ordeņa vasaļu atzarus. Pēc ordeņa likvidēšanas 1562. gadā viņi kļuva par Polijas-Lietuvas, Dānijas un Zviedrijas valdnieku vasaļiem. 1634. gadā Johans fon Fītinghofs tika uzņemts Zviedrijas bruņniecības matrikulā, 1680. gadā Frīdrihs fon Fītinghofs-Šēls kļuva par Dānijas baronu ar uzvārdu fon Šellenbergs (von Schellenberg).
Kurzemes atzars
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1620. gadā Kurzemes un Zemgales hercogistes Fītinghofu atzars tika uzņemts Kurzemes bruņniecības matrikulā, bet mantojamu Krievijas Impērijas baronu titulu viņiem piešķīra 1862. gadā.
Vidzemes atzars
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vidzemes Fītinghofu atzari (von Vietinghoff-Kosse un von Vietinghoff-Sussikas) 1744. gadā tika uzņemti Vidzemes bruņniecības matrikulā, bet mantojamu Krievijas Impērijas baronu titulu viņiem piešķīra 1868. gadā. Vidzemes Fītinghofu dzimtmuižas bija Alūksnes pilsmuiža (Marienburga), Lubānas muiža, Jumpravas muiža un Krapes muiža.[1]
Slaveni Fītinghofi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Arnolds fon Fītinghofs (Arnold de Vitinghove; †1364), Vācu ordeņa Livonijas mestrs
- Konrāds fon Fītinghofs (Conrad von Vytinghove; †1413), Vācu ordeņa Livonijas mestrs
- Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls (Otto von Vietinghoff genannt Scheel, Иван Фёдорович Фитингоф; 1720—1792), Krievijas Impērijas Medicīnas kolēģijas ģenerāldirektors, mecenāts
- Barbara Juliāna fon Krīdenere (dzim. Fītinghofa, Beate Barbara Juliane von Krüdener; 1764—1824), rakstniece, piētisma sludinātāja, iedvesmojusi Krievijas imperatoru Aleksandru I izveidot Svēto Savienību
- Burhards Kristofs fon Fītinghofs-Šēls (Burchard Christoph von Vietinghoff genannt Scheel; 1767—1828), vācbaltiešu muižnieks un botāniķis, Krievijas Impērijas ķeizara ģimenes galminieks un slepenpadomnieks
- Heinrihs fon Fītinghofs (Heinrich Ludwig von Vietinghoff; 1782—1853), militārais topogrāfs, Krievijas Impērijas ģenerālis
- Bruno fon Fītinghofs (Bruno von Vietinghoff, Бруно Александрович барон фон Фитингоф; 1849—1905), Krievijas Impērijas flotes virsnieks, kritis Cusimas kaujā
- Heinrihs fon Fītinghofs (Heinrich Gottfried von Vietinghoff gen. Scheel; 1887–1952), Vērmahta ģenerālpulkvedis Otrajā pasaules karā, Kurzemes armijas grupas pavēlnieks
- Egons fon Fītinghofs (Egon Arnold Alexis Baron von Vietinghoff; 1903–1994), gleznotājs, rakstnieks un filozofs
-
-
-
kavalērijas ģenerālis Ādams Johans fon Fītinghofs -
komponists Boriss fon Fītinghofs-Šēls -
admirālis Bruno fon Fītinghofs, kritis Cusimas kaujā -
ģenerālpulkvedis Heinrihs fon Fītinghofs
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- C.A.v.Klingspor «Baltisches Wappenbuch», Taf.122.4, 122.5
- Gerhard v. Vietinghoff-Scheel: Familiengeschichte des Geschlechts der Freiherren, Barone und Herren v.Vittinghoff, v.Vietinghoff und v.Schell, 4 Bände, Aschau im Chiemgau
- Genealogisches Handbuch des Adels, Band VIII, 1971, C.A. Starke Verlag
- Genealogisches Handbuch des Adels, Band XV, 2004, Adelslexikon, Band 134, C.A. Starke Verlag, ISBN 3-7980-0834-5
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Allgemeines Schriftsteller- und Gelehrtenlexikon der Provinzen Livland, Esthland und Kurland. Hrsg. von Johann Friedrich von Recke, Karl Eduard Napiersky. Bd. 4. Mitau, 1832, 433-434 lpp.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Fītinghofu dzimtas apvienības mājas lapa (vāciski un angliski)
- Baltijas bruņniecību mājas lapa (vāciski un angliski)
- Familie von Vietinghoff im Schlossarchiv Wildenfels
- Sadaļa par Fītinghofiem Baltijas bruņniecības ģenealoģijas rokasgrāmatā (1930) (vāciski)