Plovdiva

Plovdiva
Pilsēta
Пловдив
Karogs Ģerbonis
Plovdiva
Koordinātas: 42°9′N 24°45′E
Valsts	Bulgārija
Apgabals	Plovdivas apgabals
Dibināta	4000. g.p.m.ē.
Platība
• Kopējā	101,98 km2
Augstums	164 m
Iedzīvotāji (2024)
• kopā	371 536
• blīvums	3 349,4/km²
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta kods	4000
Mājaslapa	www.plovdiv.bg
Plovdiva Vikikrātuvē

Plovdiva (bulgāru: Пловдив) ir Bulgārijas pilsēta, kas atrodas valsts dienvidu daļā, Augštrāķijas līdzenumā pie Maricas upes. Pilsēta atrodas 152 km attālumā no Bulgārijas galvaspilsētas Sofijas. Plovdiva ir Plovdivas apgabala administratīvais centrs un lielākā pilsēta. Pēc 2014. gada datiem pilsētas teritorijā dzīvo 341 567 iedzīvotāji. Pēc iedzīvotāju skaita tā ir Bulgārijas otrā lielākā pilsēta un 74. lielākā Eiropas Savienības pilsēta.

Plovdiva ir dibināta 4000. gadus pirms mūsu ēras un tiek uzskatīta par vienu no vecākajām pilsētām pasaulē. Pilsēta vēsturiski ir attīstījusies uz septiņiem kalniem, kuru vidējais augstums sasniedz 164 metrus virs jūras līmeņa. Pateicoties kalniem pilsēta bieži tiek dēvēta par pilsētu uz septiņiem kalniem.

Plovdiva ir nozīmīgs Bulgārijas ekonomikas, transporta, izglītības un kultūras centrs. Pilsēta ar senu vēsturi, saglabājušās romiešu celtņu drupas. Plovdivas vecpilsēta tiek uzskatīta par vienu no skaistākajām Balkānu pussalā.

2014. gada 5. septembrī pilsēta tika izvēlēta par 2019. gada Eiropas kultūras galvaspilsētu.

Vēsture

Pilsēta ir apdzīvota no aizvēsturiskiem laikiem. Trāķieši to sauca par Eimolfiju (Eumolpia).

342. gadā p.m.ē. Maķedonijas Aleksandra tēvs Filips II ieņem pilsētu un pārdēvē to savā vārdā par Filipopoli (Φιλιππούπολη). Grieķi Plovdivu šādi sauc arī mūsdienās.

Filipopole eksistē kā neatkarīga grieķu pilsēta, līdz to ieņem romieši, nosaucot par Trimontiju (Trimontium). Senās Romas laikos Trimontija ir Romas Trāķijas provinces galvaspilsēta. 250. gada pilsētas apkārtnē notiek Filipopoles kauja starp romiešiem un impērijā iebrukušajiem gotiem. Goti karaļa Knivas vadībā uzvar un ieņem pilsētu. 334., 335. vai 337. gadā Filipopolē notiek Filipopoles koncils.

443. gadā pilsētu ieņem huņņi Atilas vadībā.

VI gs. vidū Plovdivas teritorijā ierodas slāvi. Turpmākos gadsimtus Plovdiva dažbrīd ir Bizantijas, bet dažkārt Bulgārijas rokās. 970. gadā Bizantijas imperators Joans I Cimishijs (Ιωάννης Τσιμισκής) izmitina Filipopoles apkārtnē apmēram 200 000 armēņu paulikāņus, rezultātā Filipopole kļūst par paulikāņu centru Eiropā. 1205. gadā bulgāru cars Kalojans noposta Filipopoli.

1364. gadā Plovdivu ieņem turki un tā paliek Osmaņu impērijas sastāvā līdz 1885. gadam. Šajā periodā pilsētas turku nosaukums ir Filibe.

1878. gada 17. janvārī, krievu-turku kara laikā, krievu karaspēks Josifa Gurko vadībā sturmē pilsētu. Turki Suleimana-pašā vadībā, atkāpjas uz Stambulu. Tomēr, pamatojoties uz 1878. gada Berlīnes līgumu, Plovdiva nenokļūst Bulgārijas sastāvā, bet ir galvaspilsēta no Turcijas pusneatkarigai Austrumrumēlijai. 1886. gadā Austrumrumēlija pēc bulgāru sacelšanās tiek iekļauta Bulgārijas valstī.

Cilvēki

• Boriss Hristovs (Борис Христов) (1914—1993) - operdziedonis
• Stefka Kostadinova (Стефка Костадинова) (1965-) - augstlēcēja
• Milčo Levijevs (Милчо Левиев) (1937-) - džeza mūziķis
• Marija Petrova (Мария Петрова) (1975-) - vingrotāja
• Hristo Stoičkovs (Христо Стоичков) (1966-) - futbolists
• Petrs Stojanovs (Петър Стоянов) (1952-) - Bulgārijas prezidents (1997-2002)
• Žans Videnovs (Жан Виденов) (1959-) - Bulgārijas premjerministrs (1995-97)

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Plovdiva.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Ebreju enciklopēdijas raksts (angliski)
• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)