Frederiks Fībigs

**Frederiks Fībigs**
Frederiks Fībigs
	Frederiks Fībigs (1943)
Dzimis	1885. gada 17. maijā; Talsi, Kurzemes guberņa; (tagad Latvija)
Miris	1953. gada 6. martā (67 gadu vecumā); Selesta, Francijas Ceturtā republika ; (tagad Francija)
Tautība	latvietis
Nozares	glezniecība, grafika
Atbalstītāji	Elizabete Krauze

Frederiks Fībigs (franču: Frédéric Fiebig, dzimis 1885. gada 17. maijā Talsos; miris 1953. gada 6. martā Selestā) bija latviešu gleznotājs, grafiķis un grāmatu ilustrators.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Talsos galdnieka un šuvējas ģimenē. Mācījās Cirķeļa privātskolā Talsos, tad Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzijā. Talsu skolotāja Elizabete Auguste Krauze pabalstīja mākslinieka studijas Pēterburgas Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā. Papildinājās pie Pēterburgas profesora Dmitrija Kardovska.

1906. gadā Fībigs apprecēja savu 20 gadus vecāko mecenāti, 1907. gadā pāris devās uz Parīzi, kur uzturējās līdz 1929. gadam. Nepilnu gadu Fībigs apmeklēja Juliāna Žiliana akadēmiju. 1908. gadā sāka izstādīt savus darbus (arī Talsu ainavas) dažādos Parīzes salonos, ir bijis Rudens salona žūrijā, piedalījās Krievijas mākslinieku grupas izstādēs. Ap 1909. – 1910. gadu viņu ietekmēja Žorža Ruo padrūmie krāstoņi un tumšo kontūru attēlošana. Fībigs gleznoja Parīzes apkārtnes un ielu motīvus, portretus. Radošu pacēlumu viņa mākslā ienesa ceļojums uz Itāliju (1911–1912). Šajos gados viņš strādāja arī plakātā, linogravīrā, ilustrējis arī grāmatas. Dzīvojot Parīzē, Fībigu vienmēr māca materiālās grūtības, šaubas par savu talantu, viņš jutās nenovērtēts un nesaprasts.

Pirmā pasaules kara laikā Fībigs iepazinās ar Ukrainas ebreju mākslas studenti Deboru Logaku. Šajā savienībā radās meita Raja un dēls Ēriks, kuri drīz tika nodoti Elizabetes aprūpē. 1929. gadā Fībigu ģimene nolēma pārcelties uz Elzasas pilsētu Selestu, cerībā, ka turienes klimats uzlabos ar sirdskaiti slimā dēla Ērika veselību. Tomēr tā nenotika, un 1932. gadā dēls nomira. Elzasā Fībigs atradās tuvāk dabai, kuru visu mūžu ļoti mīlēja. Te viņš uzgleznoja ap 600 darbu, izsmalcinātas neliela formāta Elzasas ainavas visos gadalaikos. Vietējā sabiedrība izrādīja interesi un labvēlību, sarīkojot vairākas izstādes Selestā, Strasbūrā, Milūzā.

Otrais pasaules karš izpostīja mierīgo dzīves plūdumu, Elzasu pievienojot Vācijai, mākslinieka ietaupījumi kļuva bezvērtīgi. Francijas valsts savam ilggadējam sveštautietim nepiešķīra ne mākslinieka pensiju, ne pilsonību. Pasliktinoties redzei, 1946. gadā Fībigs pārtrauca gleznot. 1948. gadā mākslinieku kopā ar meitu Raju pārvietoja uz pilsētas sociālās nodaļas kazarmām trūcīgiem. Te viņš 1953. gada 6. februārī nabadzībā un aizmirstībā mira. Apglabāts Selestas pilsētas kapos.

Muzeji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

F. Fībiga darbi atrodas šajos tālākminētajos muzejos:

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Talsu novada muzejs
Tolstoja muzejs, Maskavā, Krievijā
Juliāna akadēmija, Parīzē, Francijā
Unterlinden muzejs, Kalmārā, Francijā
Mulhouse muzejs, Francijā
Strasbūras muzejs, Strasbūrā, Francijā
Humānistu bibliotēka, Selestā, Francijā

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šī mākslinieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.