Frederiks Fībigs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Frederiks Fībigs
Dzimis 1885. gada 17. maijā
Talsi, Kurzemes guberņa
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1953. gada 6. martā (67 gadu vecumā)
Selesta, Francijas Ceturtā republika
(tagad Karogs: Francija Francija)
Tautība latvietis
Nozares glezniecība, grafika
Atbalstītāji Elizabete Krauze

Frederiks Fībigs (franču: Frédéric Fiebig, dzimis 1885. gada 17. maijā Talsos; miris 1953. gada 6. martā Selestā) bija latviešu gleznotājs, grafiķis un grāmatu ilustrators.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Frederiks Fībigs piedzima Talsos vācbaltieša, galdnieka, un latvietes, šuvējas, ģimenē. Mācījies Cirķeļa privātskolā Talsos, tad Aleksandra licejā Rīgā. Pēc mācībām ap 1905. gadu par viņa labvēli kļuva Talsu skolotāja Elizabete Auguste Krauze, kura pabalstīja mākslinieka studijas Pēterburgas Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā, kā arī papildinājās pie Pēterburgas profesora Dmitrija Kardovska, laba zīmētāja un slavena krievu reālistiskās mākslas pārstāvja. 1906. gadā Rīgā, 21 gadus jaunais Fībigs slepus apprecēja savu 20 gadus vecāko mecenāti.

1907. gadā pāris devās uz Parīzi, kur uzturējās līdz 1929. gadam. Nepilnu gadu Fībigs apmeklēja Juliāna Žiliana akadēmiju. 1908. gadā sāka izstādīt savus darbus (arī Talsu ainavas) dažādos Parīzes salonos, ir bijis Rudens salona žūrijā, piedalījies Parīzes krievu mākslinieku grupas izstādēs ārpus Francijas. Pirmajos Parīzes gados savā glezniecībā Fībigs strauji pārvarēja Latvijā un Krievijā apgūto. Ap 1909. – 1910. gadu viņu jau ļoti ietekmēja Žorža Ruo padrūmie krāstoņi un tumšo kontūru attēlošana. Dzīvodams Francijā, Fībigs daudz gleznoja Parīzes apkārtnes un ielu motīvus, portretus. Radošu pacēlumu viņa mākslā ienesa ceļojums uz Itāliju (1911–1912). Šajos gados viņš strādāja arī plakātā, linogravīrā, ilustrējis arī grāmatas. Dzīvojot Parīzē, Fībigu vienmēr māca materiālās grūtības, šaubas par savu talantu, viņš jutās nenovērtēts un nesaprasts.

Pirmā pasaules kara laikā Fībigs iepazinās ar divdesmitgadīgu mākslas studenti Deboru Logaku, ukraiņu ebreja meitu. Šajā savienībā radās meita Raja un dēls Ēriks, kuri drīz tika nodoti Elizabetes aprūpē. 1929. gadā Fībigu ģimene nolēma pārcelties uz Elzasas pilsētu Selestu, cerībā, ka turienes klimats uzlabos ar sirdskaiti slimā dēla Ērika veselību. Tomēr tā nenotika, un 1932. gadā dēls nomira. Elzasā Fībigs atradās tuvāk dabai, kuru visu mūžu ļoti mīlēja. Te viņš uzgleznoja ap 600 darbu, izsmalcinātas neliela formāta Elzasas ainavas visos gadalaikos. Vietējā sabiedrība izrādīja interesi un labvēlību, sarīkojot vairākas izstādes Selestā, Strasbūrā, Milūzā.

Otrais Pasaules karš izpostīja mierīgo dzīves plūdumu, Elzasu pievienojot Vācijai, mākslinieka ietaupījumi kļuva bezvērtīgi. Francijas valsts savam ilggadējam sveštautietim nepiešķīra ne mākslinieka pensiju, ne pilsonību. Pasliktinoties redzei,1946. gadā Fībigs pārtrauca gleznot. 1948. gadā mākslinieku kopā ar meitu Raju pārvietoja uz pilsētas sociālās nodaļas kazarmām trūcīgiem. Te viņš 1953. gada 6. februārī nabadzībā un aizmirstībā mira. Apglabāts Selestas pilsētas kapos.

Muzeji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

F. Fībiga darbi atrodas šajos tālākminētajos muzejos:

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. https://www.talsubiblioteka.lv/wp-content/uploads/2017/10/Aizgaja_kurzemnieks_pasaule_talu.pdf
  2. https://www.draugiem.lv/talsumuzejs/news/post/Spelejam-Fibigu-Talsu-pilsetas-svetku-nakts-pastai_14363604
  3. http://www.la.lv/talsos-svin-fibiga-gadu/
  4. http://www.talsumuzejs.lv/spelejam-fibigu-talsu-pilsetas-svetku-nakts-pastaiga/