Frīdriha Candera Jauno lidotāju klubs
| Fridriha Candera Jauno lidotāju klubs | |
|---|---|
 Fridriha Candera Jauno lidotāju kluba kursantu piedurkņu zīmotne no 1965. līdz 1995. gadam. Specialitate: 2.kategorijas motorists lidmašīnas AN-2 ekspluatācijā | |
| Atrašanās vieta | |
Rīgas lidosta, Mārupes novads, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) | |
| Informācija | |
| Skolas tips | mācību ražošanas kombināts |
| Dibināta | 1965. gadā |
| Direktors | Viktors Talpa |
| Skolēnu skaits | ap 80/gadā |
| Mājaslapa | Rīgas Aviācijas muzejs |
Frīdriha Candera Jauno lidotāju klubs (JLK) (krievu: Клуб Юных Лётчиков имени Ф. А. Цандера (КЮЛ им.Ф.А.Цандера)) tika izveidots 1965. gadā Latvijas Civilās aviācijas pārvaldē. Pēc lidostas «Rīga» atklāšanas klubs atradās tās teritorijā, mācību centra ēkā.[1]
Galvenais nodarbību organizators un nepieciešamā aprīkojuma piegādātājs (lidmašīnas, helikopteri, lidojuma simulatori utt.) bija Tu-154A un B lidmašīnu lidojumu inženieris Viktors Talpa.
Kluba galvenais mērķis bija sagatavot jauniešus darbam aviācijā. JLK bija profesionāli orientēta organizācija. Kursantiem jau no astotās klases bija jāmācās ievads teorētiskajās aviācijas disciplīnās, tajā skaitā:
- PSRS un starptautiskie aviāciju regulējošie normatīvie dokumenti;
- lidojuma principi;
- lidmašīnu korpuss, sistēmas un dzinēji;
- lidmašīnu aprīkojums;
- lidmašīnu radioelektroniskās iekārtas;
- lidmašīnu masa un līdzsvars;
- lidmašīnu veiktspēja;
- lidojumu plānošana un uzraudzība;
- meteoroloģija;
- gaisa kuģu navigācija;
- radionavigācija;
- gaisa kuģu ekspluatācijas procedūras;
- padomju lidmašīnu ekspluatācijas rokasgrāmatas;
- sakaru procedūras;
- lidojumu noteikumi;
- cilvēka veiktspēja utt.
Papildus kursantiem bija jāiepazīstas ar dažādu lidostas dienestu saimnieciskajiem darbiem, jāpiedalās praksē lidostā, jānodarbojas ar izpletņlēkšanu, kā arī jāuzlabo sava fiziskā forma. Viņi guva arī sporta un militāras apmācības. Kursantiem tika nodrošinātas praktiskās nodarbības arī ar lidmašīnu An-24, Tu-134 un Tu-154B-2 kompleksajiem trenažieriem. Studiju beidzējiem tika pasniegta noteikta parauga apliecība un piešķirta kvalifikācija “2. kategorijas motorists lidmašīnas AN-2 ekspluatācijā”.
Vasarā kursanti apguva praktisku apmācību Latvijas Civilās aviācijas administrācijas dienestos lidostā Rīga — piemēram, transporta organizācijas dienestā, gaisa kuģu ekspluatācijas tehniskās apkopes nodaļā, aviācijas tehniskajā bāzē, kā arī izpletņlēkšanu DOSAAF lidošanas klubā.
Ar laiku klubam parādījās vajadzība ne tikai pēc uzskatāmiem mācību līdzekļiem kā līdz šim, bet arī pēc mācību lidmašīnām, lai varētu veikt mācības dažādās disciplīnās. Aizsardzības ministrija to atbalstīja un piekrita nodot klubam norakstītu lidmašīnu Mig-21US, kas tika pārkrāsota pašu kursantu spēkiem. Tā sāka veidoties JLK mācību lidmašīnu bāzes fonds. Katrai kursantu grupai tika piešķirts noteikts gaisa kuģis, kas tika nodots klubam kā eksponāts. Ar lidostu speciālistu atbalstu kursanti mēģināja uzturēt viņiem uzticēto lidmašīnu vai helikopteru lietojamā stāvoklī.
Turpmākajā laikā, nostiprinoties kluba sakariem ar militārpersonām, kluba aviācijas tehnikas daudzums ievērojami palielinājās un papildinājās ar diezgan retiem un pat unikāliem kara un civilās lidmašīnu un helikopteru paraugiem. Šajā laikā klubam tika nodibinātas filiāles Liepājā un Ventspilī.
1991. gadā kluba mācību lidlaukā tika izveidota laba tehniskā bāze, ieskaitot gaisa kuģu un aerodromu tehniku, JLK turpināja jaunāko aviācijas speciālistu izlaidumus civilajai aviācijai un gaisa spēkiem, kluba absolventiem tika dota priekšroka, iestājoties aviācijas mācību iestādēs, universitātēs un tehniskajās skolās, kā arī viņu vispārējais izglītības un apmācības līmenis bija diezgan augsts, jo kadeti tika uzņemti klubā uz konkurences pamata, tādējādi veicot profesionālu atlasi aviācijas nozarē.
Kluba apmācību kursa noslēgumā absolventiem tika izsniegts noteiktas formas sertifikāts. Saskaņā ar PSRS civilās aviācijas ministra rīkojumu Nr. 550 no 1969. gada 9. septembra absolventiem tika piešķirta kvalifikācija “2. kategorijas motorists lidmašīnas AN-2 ekspluatācijā”.[2]
30 gadu laikā kopš kluba pastāvēšanas daudzi simti jauniešu iepazinušies ar aviāciju. Daudzi no viņiem savu dzīvi saistīja ar aviāciju un astronautiku dažādās PSRS republikās.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Copyright (C) 2014-2020 Baltictravelnews com All rights reserved. «Aviācijas muzejā atrodas arī jaunais lidotāju klubs Aviomuzejs Rīgas lidostas teritorijā, photo:1011». travelnews.lv (latviešu). Skatīts: 2020-02-03.
- ↑ Fridriha Candera Jauno lidotāju kluba sertifikāts 1987. gadā
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- «ОНИ ГОТОВЯТСЯ СТАТЬ АВИАТОРАМИ» // Dokumentālā filma par Frīdriha Candera Jauno lidotāju klubu, kuru PSRS Civilās aviācijas ministrija pasūtīja 1987. gadā «Центрнаучфильм» filmu studijā (krievu val.). No 7:02.
- «С неба на землю. История музея авиации» // Dokumentālā filma par Frīdriha Candera Jauno lidotāju klubu un Rīgas aviācijas muzeju, televīzijas kanāls "Настоящее Время", programma «Балтия». 2021. gads (krievu val.) Par klubu no 6:18.