Gagauzija
| Gagauzijas Autonomā Teritoriālā vienība Avtonom Territorial Bölümlüü Gagauz Yeri Unitatea Teritorială Autonomă Găgăuzia Автономное территориальное образование Гагаузия |
|||
| — autonoms reģions — | |||
|
|||
 Gagauzijas atrašanās vieta Moldovā
|
|||
| Pārvaldes centrs | Komrata | ||
|---|---|---|---|
| Oficiālā valoda | gagauzu valoda rumāņu valoda krievu valoda | ||
| Valsts |  Moldova
| ||
| Platība | |||
| - Kopējā | 1 832 km² | ||
| Iedzīvotāji (2014. gadā) | |||
| - Kopā | 134 535 | ||
| - Blīvums | 73,4/km² | ||
| Laika josla | EET (UTC+2) | ||
| - Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
 Gagauzijas Autonomā Teritoriālā vienība Vikikrātuvē
| |||
Gagauzija, formāli Gagauzijas Autonomā Teritoriālā vienība (gagauzu: Avtonom Territorial Bölümlüü Gagauz Yeri, rumāņu: Unitatea Teritorială Autonomă Găgăuzia, krievu: Автономное территориальное образование Гагаузия), ir gagauzu tautas autonomā teritorija Moldovas Republikā, kas izveidota 1994. gada 23. decembrī, kurā gagauzi veido vairāk nekā 82% no iedzīvotājiem. Gagauzijas teritorija ir ap 5% no Moldovas platības, tāpat kā Gagauzijas iedzīvotāji (ap 140 000) ir 5% no Moldovas iedzīvotāju skaita. Autonomijā ir trīs oficiālās valodas: gagauzu, krievu un rumāņu, taču visplašāk izmantotā ir tieši krievu valoda.[1] Autonomijai ir sava policiju. Gagauzijas parlamentam ir tiesības izdot likumus attiecībā uz izglītību, kultūru, vietējo attīstību, teritorijas pārvaldi un budžetu.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc 1806.-1812. gada krievu-turku kara Krievijas Impērija anektēja Moldāvijas austrumu daļu līdz Prutas upei un izveidoja Besarābijas guberņu. Lai nodrošinātu savu kontroli pār jauniegūto teritoriju, īpaši tās dienvidu daļu (Budžaku), no tās padzina vairākus gadsimtus šeit dzīvojušos nogaju tatārus, kas pārcēlās uz Krimu, Azovas un Stavropoles apvidiem. Viņu vietā no 1812. līdz 1846. gadam šeit nomitināja tūkstošiem pareizticīgo gagauzu un bulgāru no Osmaņu impērijas pakļautībā esošās Bulgārijas austrumiem. Gagauzi apmetās Avdarmas, Komratas, Kongazas, Tomajas, Kismičoias un citos ciematos.
Autonomijas izveide
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tuvojoties PSRS sabrukumam, gagauzi 1988. gadā izveidoja savu nacionālo kustību, 1989. gadā sarīkoja kongresu, kurā pieprasīja autonomiju Moldāvijas PSR dienvidos, ar galvaspilsētu Komratā. Pastiprinājās bailes, ka Moldova plāno atgriezties Rumānijas sastāvā.[2] 1990. gada augustā gagauzi pasludināja savu autonomo republiku, 1991. gada martā gagauzu lielākā daļa nobalsoja par PSRS saglabāšanu, bet Augusta puča laikā 1991. gada 19. augustā pasludināja suverēnas Gagauzijas Republikas izveidošanu.
1994. gada 23. decembrī Moldovas parlaments pieņēma lēmumu par autonomijas piešķiršanu gagauziem, Moldovas un Rumānijas apvienošanās gadījumā, dodot iespēju lemt par atdalīšanos no Moldovas. Izveidoja Gagauzijas autonomo teritoriālo vienību.[3]
1995. gadā par Gagauzijas gubernatoru ievēlēja Georgiju Tabunščiku (Georgiy Tabunşçik), 1999. gadā Dmitriju Kroitoru (Dmitriy Kroytor), kurš pēc konflikta ar Moldovas centrālo valdību 2002. gadā atkāpās no amata. Par gubernatoru no jauna kļuva Georgijs Tabunščiks. No 2006. gada gubernators bija Mihails Formuzals (Mihail Formuzal), no 2015. gada Irina Vlaha (İrina Vlah), no 2023. gada Jevgēnija Gucule (Evghenia Guțul).
2014. gada 2. februārī Gagauzijā notika referendums, kurā 98,4% balsotāju atbalstīja ciešākas saites ar Krieviju un nevis Eiropas Savienību.[4]
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gagauzijas teritoriju veido četras atdalītas teritorijas, kas sadalītas trīs administratīvajos rajonos.
Saimniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gagauzija ir lauksaimniecības zeme. Galvenie eksporta produkti ir vīns, saulespuķu eļļa, bezalkoholiskie dzērieni, vilna, āda un tekstilizstrādājumi. Gagauzijas 12 vīna darītavās gadā apstrādā 400 000 tonnas vīna.
Gagauzu valoda
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gagauzu lietotā valoda ir tjurku valodu grupai piederīga valoda, kas ir līdzīga turku, azerbaidžāņu un turkmēņu valodām.[5][6][7] Valodai ir divi dialekti, kas izveidojušies vēsturiskā ceļā — bulgāru un piejūras reģiona. Gagauzu valoda lieto latīņu alfabētu ar 31 burtu, kas balstīts uz moderno turku alfabētu. Alfabētā ir divi burti, ko izmanto tikai gagauzi.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Moldova's Gagauz Region Struggles To Find Common Language With Chisinau
- ↑ «Gagauz». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 16. janvārī. Skatīts: 2015. gada 16. jūnijā.
- ↑ «THE LAW ON THE SPECIAL LEGAL STATUS OF GAGAUZIA (Gagauz Yeri)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 18. jūlijā. Skatīts: 2015. gada 16. jūnijā.
- ↑ «Moldova, the EU and the Gagauzia Issue». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 16. jūnijā.
- ↑ Formazul M. 2013. Seminar about Gagauzia. Seminar in 12.october.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 10. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 10. maijā.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 7. septembrī. Skatīts: 2022. gada 1. augustā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Oficiālā Gagauzijas mājas lapa
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|