Georgs Bisenieks
| ||||||||||||||||
Georgs Bisenieks (vecajā ortogrāfijā: Bisseneek, 1885—1941) bija latviešu politiķis un diplomāts. LSDSP biedrs. Latvijas vēstnieks Apvienotajā Karalistē (1921—1924). Latvijas konsuls Ļeņingradā (1933—1934), Latvijas Hipotēku bankas direktors (1935—1940).
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1885. gada 19. decembrī Kroņvircavas pagastā. Mācījās Jelgavas reālskolā, 1902. gadā iestājās nelegālā sociāldemokrātu organizācijā. Pēc 1905. gada revolūcijas vairākkārt apcietināts, 1907. gadā notiesāts uz diviem gadiem un astoņiem mēnešiem katorgā. Sodu izcieta Rīgas centrālcietumā, pēc tam nometinājumā Irkutskas guberņā. 1911. gadā aizbēga uz Beļģiju un no 1913. gada dzīvoja Anglijā, kur organizēja nelegālās literatūras transportu uz Latviju. Līdztekus strādāja par kantoristu (1914) un kooperatīvu vadītāju (1915). Pirmā pasaules kara sākumā bija Kārļa Marksa nodibinātā Komunistu kluba politiskais sekretārs Londonā. 1916. gadā bija Krievijas jūrnieku arodbiedrības valdes loceklis un laikraksta "Morjak" redakcijas loceklis, strādāja par ierēdni (1917) un galdnieku (1918).
No 1918. gada decembra bija Latvijas sūtniecības Londonā vadītājs, piedalījās Latvijas pagaidu valdības ārlietu ministra Z. A. Meierovica sarunās par Latvijas valsts de iure atzīšanu (1920—1921). Bija pirmais Latvijas sūtnis Anglijā (1921—1924). Pēc brāļa Jāņa Bisenieka (1864—1923) nāves nolēma atgriezties Latvijā. 1924.—1933. gadā bija Latvijas Lauksaimnieku ekonomiskās sabiedrības Valdes priekšsēdētājs, darbojās Latvijas Privātbankā, Latvijas Linu centrālē, A/S “Daugava”. Biedrības “Piektais gads” Valdes priekšsēdētājs.[1]
1933. gada oktobrī iecelts par Latvijas konsulu Ļeningradā. Viņa sieva Lotija Haneja (Lotty Honey) esot bijusi labos draugos ar Sergeja Kirova slepkavas Leonīda Nikolajeva sievu latvieti Mildu Drauli. Tādēļ 25. decembrī sastādītajā pirmajā apsūdzībā kā viens no vaininiekiem tika minēts Latvijas konsuls Bisenieks: viņš esot bijis sakarnieks starp Kirova slepkavības organizētāju Ļeningradas grupu un šī atentāta īsteno plānotāju, no Padomju Savienības izraidīto Ļevu Trocki. 31. decembrī arī G. Bisenieks tika izraidīts no Padomju Savienības. No 1935. gada bija Hipotēku bankas direktors un Valdes loceklis.[2]
Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 3. oktobrī viņš tika apcietināts un pēc pratināšanām 1941. gada februārī pārvests uz NKVD cietumu Maskavā. Apsūdzēts, ka "būdams Latvijas konsuls Ļeņingradā, bijis saistīts ar VK(b)P CK un Ļeņingradas apgabala komitejas sekretāra S. Kirova slepkavību 1934. gada decembrī; angļu spiegs". 1941. gada 7. jūlijā viņam piesprieda nāvessodu, kas izpildīts 1941. gada 27. jūlijā.[3][4][5]
Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Triju Zvaigžņu ordenis II šķira Nr. 16 (1926)[6]
- Polijas Polonia Restituta ordenis III šķira.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. II. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 2477-2478. sleja.
- ↑ Padomju un nacisma okupācijas varas represētie Latvijas Republikas ārlietu dienesta darbinieki Arhivēts 2020. gada 27. oktobrī, Wayback Machine vietnē. Latvijas Republikas Ārlietu ministrija
- ↑ LVVA, 2570.f., 14.apr., 168.l.
- ↑ No NKVD līdz KGB. Politiskās prāvas Latvijā 1940-1986. R. Vīksnes un K. Kangera red. R., 1999.,91.lpp.
- ↑ «Jaunā Gaita nr. 221, jūnijs 2000». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 26. augustā. Skatīts: 2016. gada 22. februārī.
- ↑ «Valdības vēstnesis Nr. 260 (17.11.1926), 2. lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 06.04.2016. Skatīts: 23.02.2016.
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: |
Latvijas sūtnis Apvienotajā Karalistē 1921—1924 |
Pēctecis: Frīdrihs Vesmanis |