Frīdrihs Vesmanis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Frīdrihs Vesmanis
Fridrihs Vesmanis.jpg
Saeimas priekšsēdētājs
Amatā
1922. gada 7. novembris — 1925. gada 17. marts
Prezidents Jānis Čakste
Premjerministrs Zigfrīds Anna Meierovics
Jānis Pauļuks
Voldemārs Zāmuels
Hugo Celmiņš
Pēctecis Pauls Kalniņš

Dzimšanas dati 1875. gada 15. aprīlis
Rundāles pagasts, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1941. gada 7. decembrī (66 gadu vecumā)
Surmoga, Molotovas apgabals (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Tautība latvietis
Politiskā partija LSDSP
Dzīvesbiedrs(-e) Emīlija Berta Vesmane
Profesija jurists
Augstskola Tartu Universitāte
Pēterburgas Universitāte

Frīdrihs Vesmanis (1875. gada 15. aprīlis1941. gada 7. decembris) bija latviešu jurists un politiķis (LSDSP), pirmais Saeimas priekšsēdētājs.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vesmanis dzimis 1875. gada 15. aprīlī Rundāles pagasta “Kraukļos”, zemnieku Kārļa Vesmaņa un Elizabetes Vesmanes (dzimušas Straumanes) ģimenē.[1] Pēc Jelgavas ģimnāzijas pabeigšanas Vesmanis studējis Tartu Universitātē.[2] Pēc aresta 1897. gadā emigrējis uz Angliju, kur kopš 1899. gada izdeva laikrakstus "Sociāldemokrāts" un "Latviešu Strādnieks".[2] 1903. gadā nelegāli atgriezies Latvijā, tomēr tika apcietināts un izsūtīts nometinājumā Šauļos.[1] 1909. gadā pabeidzis Pēterburgas universitāti. Līdz 1918. gadam Frīdrihs Vesmanis bijis advokāts Jelgavā un Pēterburgā, kā arī darbojies žurnālistikā. Tā gada aprīlī viņš atgriezies Latvijā.

No 1919. gada jūlija līdz augustam Vesmanis bija Tautas padomes loceklis.[1] 1920. gadā ievēlēts par Jelgavas mēru, kā arī darbojies Satversmes sapulcē.[1][2] 1922. gadā, dibinot Centrālo vēlēšanu komisiju, Vesmanis bijis viens no astoņiem tās sākotnējiem locekļiem.[3] No LSDSP viņš ievēlēts 1. Saeimā un bijis pirmais Saeimas priekšsēdētājs. No 1925. gada februāra līdz 1932. gada martam Vesmanis bija Latvijas sūtnis Apvienotajā Karalistē.[1] 1927. gadā pēc Jāņa Čakstes nāves bijis viens no kandidātiem uz Valsts prezidenta amatu.[4] 1937. gadā pensionējies.[1] 1941. gada 14. jūnijā apcietināts par to, ka "bijis sociāldemokrātu galēji labējā novirziena līderis". Aizsūtīts uz Soļikamskas soda nometnēm, miris 7. decembrī Usoļjes soda nometnes Surmogas punktā.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 «Fridrihs VESMANIS». Latvijas Republikas Ārlietu Ministrija.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Vesmanis». Saeima.
  3. «Vēstures Fakti». CVK.
  4. «Prezidentu «zīlēšanas» starpkaru Latvijā». astrologi.lv.
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
nav
Saeimas priekšsēdētājs
1922. gada 7. novembris1925. gada 17. marts
Pēctecis:
Pauls Kalniņš