Frīdrihs Vesmanis
| Frīdrihs Vesmanis | |
|---|---|
 | |
| Saeimas priekšsēdētājs | |
|
Amatā 1922. gada 7. novembris — 1925. gada 17. marts | |
| Prezidents | Jānis Čakste |
| Premjerministrs |
Zigfrīds Anna Meierovics Jānis Pauļuks Voldemārs Zāmuels Hugo Celmiņš |
| Pēctecis | Pauls Kalniņš |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1875. gada 15. aprīlis Rundāles pagasts, Bauskas apriņķis, Kurzemes guberņa (tagad  Latvija) |
| Miršanas dati |
1941. gada 7. decembrī (66 gadu vecumā) Surmoga, Molotovas apgabals (tagad  Krievija) |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija | LSDSP |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Emīlija Berta Vesmane |
| Profesija | jurists |
| Augstskola |
Tartu Universitāte Pēterburgas Universitāte |
Frīdrihs Vesmanis (1875. gada 15. aprīlis — 1941. gada 7. decembris) bija latviešu jurists un politiķis (LSDSP), pirmais Saeimas priekšsēdētājs.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1875. gada 15. aprīlī Rundāles pagasta “Kraukļos”, zemnieku Kārļa Vesmaņa un Elizabetes Vesmanes (dzimušas Straumanes) ģimenē.[1] Pēc Jelgavas ģimnāzijas pabeigšanas Vesmanis studēja Tartu Universitātē.[2] Pēc jaunstrāvnieku arestiem 1897. gadā viņš emigrēja uz Angliju, kur kopš 1899. gada izdeva laikrakstus "Sociāldemokrāts" un "Latviešu Strādnieks".[2] 1903. gadā nelegāli atgriezās Latvijā, tomēr tika apcietināts un izsūtīts nometinājumā Šauļos.[1] 1909. gadā pabeidza Pēterburgas universitāti, bija advokāts Jelgavā. Pirmā pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās uz Krieviju, kur strādāja par advokātu Pēterburgā, darbojās Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejā un žurnālistikā. 1918. gada aprīlī viņš atgriezās Latvijā.
No 1919. gada jūlija līdz augustam Vesmanis bija Tautas padomes loceklis.[1] No 1920. gada februāra līdz maijam viņš bija Jelgavas mērs, bet vēlāk darbojās Satversmes sapulcē.[1][2] 1922. gadā, dibinot Centrālo vēlēšanu komisiju, Vesmanis bijis viens no astoņiem tās sākotnējiem locekļiem.[3] No LSDSP viņš ievēlēts 1. Saeimā un bijis pirmais Saeimas priekšsēdētājs. No 1925. gada februāra līdz 1932. gada martam Vesmanis bija Latvijas sūtnis Apvienotajā Karalistē.[1] 1927. gadā pēc Jāņa Čakstes nāves bijis viens no kandidātiem uz Valsts prezidenta amatu.[4] 1937. gadā pensionējies.[1] 1941. gada 14. jūnijā apcietināts par to, ka "bijis sociāldemokrātu galēji labējā novirziena līderis". Aizsūtīts uz Soļikamskas soda nometnēm, miris 7. decembrī Usoļjes soda nometnes Surmogas punktā.[1]
Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1926. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa II šķiru.[5]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 «Fridrihs VESMANIS». Latvijas Republikas Ārlietu Ministrija. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 8. janvārī. Skatīts: 2009. gada 17. jūnijā.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Vesmanis». Saeima.[novecojusi saite]
- ↑ «Vēstures Fakti». CVK. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 18. oktobrī. Skatīts: 2009. gada 17. jūnijā.
- ↑ «Prezidentu «zīlēšanas» starpkaru Latvijā». astrologi.lv.[novecojusi saite]
- ↑ «Muzejā lekcija par valstsvīru, diplomātu un juristu Fridrihu Vesmani». zz.lv. 2016-10-02. Skatīts: 2020-11-16.[novecojusi saite]
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: nav |
Saeimas priekšsēdētājs 1922. gada 7. novembris — 1925. gada 17. marts |
Pēctecis: Pauls Kalniņš |
| Priekštecis: Georgs Bisenieks |
Latvijas sūtnis Apvienotajā Karalistē 1925—1932 |
Pēctecis: Kārlis Reinholds Zariņš |
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
- 1875. gadā dzimušie
- 1941. gadā mirušie
- 1. Saeimas deputāti
- Latvijas vēstnieki Apvienotajā Karalistē
- Latvijas sociāldemokrāti
- Saeimas priekšsēdētāji
- Satversmes sapulces deputāti
- Tautas padomes locekļi
- Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieki
- Padomju represiju upuri
- Latvijas senatori
- Latvijas tiesneši
- Tartu Universitātes absolventi
- Bauskas novadā dzimušie
- Jelgavas pašvaldības vadītāji