Voldemārs Bisenieks
| ||||||||||||
Voldemārs Bisenieks (dzimis 1884. gada 27. decembrī, miris 1938. gada 6. septembrī) bija latviešu revolucionārs, padomju saimnieciskais darbinieks.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Piedzimis 1884. gadā zemnieku ģimenē. 8 gadu vecumā palicis bez tēva. Pabeidzis Vircavas pagasta skolas 5 klases un Jelgavas reālskolas 2 klases, strādāja pagasta kancelejā. Darbojās sociāldemokrātiskos pulciņos, 1904. gadā pārvācās uz Jelgavu, kur strādāja gadījuma darbus. Piedalījās 1905.—1907. gada revolūcijā, rīkoja streikus Svētē, Iecavā, Bauskā, Sesavā, no 1905. gada augusta — Rīgā, pēc tam turpināja darboties dzimtā apriņķa LSDSP pagastu organizācijās. 1906. gadā bija KSDSP Rīgas komitejas propagandistu kolēģijas un Rīgas Sociālistisko organizāciju komitejas Kara komitejas loceklis, piedalījās "Cīņas" izdošanā. Īslaicīgi arestēts 1906. gada novembrī, 1907. gada jūnijā atkārtoti arestēts, 1909. gadā notiesāts uz 6 gadiem katorgā, sodu izcieta Rīgas Centrālcietumā, pēc sarīkota masveida politiska badastreika pārvests uz Saratovas cietumu. 1914. gada decembrī izsūtīts uz Irkutskas guberņas Verhoļenskas apriņķi, kur strādāja par grāmatvedi patērētāju biedrībās.
Atbrīvots pēc Februāra revolūcijas, kļuvis par KSDSP Tulunas komitejas locekli. No 1918. gada marta līdz 1922. gada decembrim veica partijas darbu Irkutskā, Kolčaka varas laikā darbojās pagrīdē. No 1922. gada decembra — Maskavā: Kooperatoru centrālās padomes Organizēšanas birojā, Kooperatīvās bankas valdē no 1924. gada. No 1930. gada strādāja PSRS Ārējās tirdzniecības Tautas komisariāta pārstāvniecībās Anglijā. Personālais pensionārs kopš 1934. gada.[1]
Dzīvoja Maskavā. 1937. gada 3. decembrī arestēts, pārvests uz Ļeņingradu. 1938. gada 28. augustā IeTK un PSRS prokuratūras komisija piesprieda V. Biseniekam nāvessodu. Nošauts 1938. gada 6. septembrī.[2] Reabilitēts 1957. gadā.[1]
Radinieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- brāļi Georgs un Jānis
- mazmazdēls Vladimirs Kara-Murza[3]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 М. Полэ. История «латышских стрелков». От первых марксистов до генералов КГБ. Издательство Родина, 2021.
- ↑ «Бисенек, Вольдемар Иванович». Бессмертный барак.
- ↑ «Krievijas opozicionārs Kara-Murza: Es nevēlos, lai mana valsts būtu biedēklis pārējai pasaulei». lsm.lv.