Verners Heizenbergs

Verners Heizenbergs Werner Heisenberg Personīgā informācija Dzimis 1901. gada 5. decembrī Vircburga, Vācijas Impērija Miris 1976. gada 1. februārī (74 gadi) Minhene, Vācija Pilsonība Vācija Tautība vācu Paraksts

Zinātniskā darbība Zinātne fizika Alma mater Minhenes Universitāte Pasniedzēji Arnolds Zommerfelds Studenti Fēlikss Blohs Edvards Tellers Rūdolfs Peierlss Frīdvarts Vinterbergs Sasniegumi, atklājumi Heizenberga nenoteiktības princips Kvantu mehānika Apbalvojumi 1932. gada Nobela prēmija fizikā

Verners Kārlis Heizenbergs (vācu: Werner Karl Heisenberg; dzimis 1901. gada 5. decembrī Vircburgā, miris 1976. gada 1. februārī Minhenē) bija ievērojams fiziķis un Nobela prēmijas laureāts, viens no kvantu mehānikas teorijas pamatlicējiem. Visbūtiskākais Heizenberga ieguldījums zinātnē ir Heizenberga nenoteiktības principa formulēšana.

Dzīvesgājums

Dzimis 1901. gadā Vircburgā. Būdams students, Heizenbergs 1922. gadā Getingenē satika Nilsu Boru, ar kuru vēlāk ilgi un veiksmīgi sadarbojās. 1925. gadā, būdams tikai 23 gadus vecs, viņš pirmoreiz formulēja kvantu mehānikas pamatprincipus. 1927. gadā Heizenbergs atklāja savu nenoteiktības principu, kas vēstī: nav iespējams precīzi noteikt reizē daļiņas ātrumu un pozīciju; rezultāts vienmēr būs zināmā mērā kļūdains, turklāt kļūda vienmēr būs lielāka par noteiktu konstanti. Kopā ar Boru Heizenbergs palīdzēja izveidot kvantu mehānikas Kopenhāgenas interpretāciju.

1932. gadā Heizenbergs saņēma Nobela prēmiju fizikā "par kvantu mehānikas radīšanu".

Otrā pasaules kara laikā Heizenbergs palika Vācijā un strādāja nacistu režīmam. Viņš vadīja Vācijas kodolieroču programmu, taču viņa sadarbības apmēri ir neskaidri. Šīs programmas eksistenci viņš Boram atklāja 1941. gadā pēc kādas konferences, kas risinājās Kopenhāgenā. Pēc tikšanās strauji pārtrūka Bora un Heizenberga ilgā draudzība. Vēlāk Bors pievienojās Manhetenas projektam, ASV kodolieroču izstrādes programmai. Vācijai tā arī neizdevās radīt atombumbu. Uzskata, ka Heizenbergs, iespējams, aizkavējis projekta realizēšanu morālu apsvērumu dēļ. Pēc kara tā lika manīt pats Heizenbergs, taču Bors apgalvo, ka, spriežot pēc 1941. gada sarunas, viņš neesot jutis nekādus pašpārmetumus.

Heizenberga epitāfija esot: "Viņš guļ kaut kur šeit." - nepārprotama norāde uz viņa atklāto nenoteiktības principu.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Verners Heizenbergs.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Herdera enciklopēdijas raksts (spāņu)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• Vernera Heizenberga biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā (angliski)

Apbalvojumi
Priekštecis: Čandrasekhara Venkata Rāmans	Nobela prēmija fizikā 1932	Pēctecis: Ervīns Šrēdingers Pols Diraks