Goldapa
| Goldapa | ||
|---|---|---|
 Goldapas centrā | ||
| ||
  Goldapa | ||
| Koordinātas: 54°18′58″N 22°18′34″E / 54.31611°N 22.30944°EKoordinātas: 54°18′58″N 22°18′34″E / 54.31611°N 22.30944°E | ||
| Valsts |
 Polija | |
| Vojevodiste | Varmijas-Mazūrijas vojevodiste | |
| Apriņķis | Goldapas apriņķis | |
| Pilsētas tiesības | 1570 | |
| Platība | ||
| • Kopējā | 17,2 km2 | |
| Iedzīvotāji (2007) | ||
| • kopā | 15 600 | |
| • blīvums | 907/km² | |
| Laika josla | CET (UTC+1) | |
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | |
| Mājaslapa | http://www.goldap.pl/ | |
 Goldapa Vikikrātuvē | ||
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Goldapa |
Goldapa (poļu: Gołdap) - pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, uz ziemeļiem no Olecko, netālu no Krievijas (Kaļiņingradas apgabala) robežas. Līdz 1945. gadam Vācijas (Austrumprūsijas) sastāvā.
Pilsēta dibināta 1570. gadā. XVIII gadsimta sākumā, kad Austrumprūsiju piemeklēja mēris, pilsētā ienāca iedzīvotāji no citiem Vācijas apgabaliem, kā arī lietuvieši, kuri līdz XIX gadsimta sākumam bija iedzīvotāju vairākums.
Pirmā pasaules kara laikā Goldapa bija smagu cīņu arēna un tā gandrīz pilnībā tika nopostīta.
Otrā pasaules kara laikā 1944. gada oktobrī Goldapu bija pirmā Vācijas pilsēta, kuru ieņēma PSRS armija. Pēc vācu ziņām tika zvēriski nogalināti 50 civiliedzīvotāji. 1944. gada novembrī vācu armija pilsētu atguva. Goldapā veiktais terors pret iedzīvotājiem tika plaši pielietots, lai pārliecinātu vāciešus līdz pēdējam pretoties PSRS uzbrukumam.
Pēc Otrā pasaules kara, pamatojoties uz Potsdamas konferences lēmumiem, Goldapa iekļāvās Polijā, bet vācu iedzīvotāji no pilsētas tika padzīti.
Rīgas grāmatizdevēja Johana Frīdriha Hartknoha (Johann Friedrich Hartknoch; 1740 - 1789) dzimtā pilsēta.
 | Šis ar Poliju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
