Gotiņa (konfekte)

Rēzeknes Piena konservu kombinātā ražotā „Latgales Gotiņa”.

„Gotiņas” ir konfektes, ko gatavo no piena, cukura, glikozes sīrupa, sviesta vai augu taukiem, vanilīna, kā arī riekstiem, rozīnēm, saulespuķu sēklām un citām piedevām.

Gatavošana

„Gotiņas” var vārīt no svaiga, iebiezināta vai sausā pilnpiena. Vārīšana notiek augstā temperatūrā, kuras laikā „Gotiņas” masa iegūst brūno krāsu. Kad vārīšana pabeigta, karsto masu izlej uz dzesēšanas galdiem, kur tā atdziest apmēram stundu. Pēc tam tinējas masu ar asu nazi sagriež slejās, izgriež konfekšu formas un ietin tās papīriņos. Latvijas PSR laikā „Gotiņu” ražošanā bieži izmantoja invertsīrupu, ko uzņēmumā gatavoja uz vietas no cukura, pienskābes un ūdens.

Vēsture

Piena konfekšu vārīšanu mācīja Kaucmindes mājturības skolā, senākās piena konfektes vārīja virtuves grāpjos, vienā katlā sajaucot cukuru ar pienu, krējumu vai cukurbiešu sīrupu. Mūsdienu „Gotiņām” līdzīgas konfektes ražoja A/S "Laima", V. Ķuzes fabrika, Latvijas Piensaimnieku savienība (ar nosaukumu „Laimīte”) un citi uzņēmumi.

1956. gadā Latvijas PSR Patērētāju biedrību savienības Skrīveru pārtikas kombināts kopā ar pārtikas tehnologiem no Rīgas sāka „Gotiņu” ražošanas tehnoloģijas un receptūras izstrādi. Tā tapa eksperimentu ceļā, cenšoties atdarināt pirmskara krējuma konfekšu garšu un īpašības. 1957. gada rudenī kombināts sāka konfekšu „Gotiņa” ražošanu. 1958. gadā Skrīveros saražoja 120 tonnas konfekšu, kas vēlāk izauga līdz 500 tonnām gadā. 1960. gadā „Gotiņu” izgatavošanu sāka Lizuma cietes rūpnīcas konfekšu ražotne un Saldus pārtikas kombināts.

Latvijā ražotās „Gotiņas” kļuva ļoti pieprasītas PSRS republikās, tādēļ piena konfekšu ražošanu uzsāka arī Ogres pārtikas kombināts, Vaiņodes rūpkombināts, Tukuma rūpkombināts, Limbažu pārtikas kombināts, Bauskas rūpkombināts, Rēzeknes agrokombināts, Alūksnes rūpkombināts, fabrika „Uzvara” un kopā bija apmēram 30 „Gotiņu” ražotņu. Latvija tolaik eksportēja ap 6000 tonnu „Gotiņu” gadā.