Pāriet uz saturu

Laima (zīmols)

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no A/S "Laima")
Šis raksts ir par uzņēmumu "Laima". Par citām jēdziena Laima nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Laima (zīmols)
Tips Zīmols
Dibināts 1870. gadā
Dibinātājs Teodors Rigerts
Galvenais birojs Valsts karogs: Latvija Miera iela 22, Rīga, Latvija
Produkti Šokolāde un dažādi saldumi
Īpašnieks(-i) Orkla, Karogs: Norvēģija Norvēģija
Tīmekļa vietne www.laima.lv

"Laima" ir saldumu zīmols, kas pieder Latvijas uzņēmumam SIA "Orkla Latvija". "Laima" pirmsākumi ir 1870. gadā; pašreizējo nosaukumu tas ieguva 1925. gadā. Kā atsevišķs uzņēmums tas pastāvēja līdz 2016. gadam.

2014. gada 26. augustā Norvēģijas uzņēmums "Orkla" nopirka AS "Laima". 2016. gada 10. februārī AS "Laima" un citus uzņēmumus apvienoja ar SIA "Orkla Confectionery & Snacks Latvija" (tagad SIA "Orkla Latvija"). Kopš 2020. gada 16. marta "Laima" galvenā ražotne ir Ādažos.

"Laima" ražo 200 dažādus produktus, kas pieejami Latvijā un ārvalstīs. "Laima" produkti tiek eksportēti uz 27 valstīm – ASV, Kanādu, Ķīnu, Izraēlu, Lielbritāniju, Īriju, Krieviju, Baltkrieviju, Azerbaidžānu, Kazahstānu, Turkmenistānu un citām.[1]

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
"Laimas" muzejs un veikals Rīgā, Miera ielā (arhitekts Staņislavs Borbals, 1936. g.)[2]
AS "Laima" pašreklāma 1937. gadā.

Priekšgājēji un "Laimas" izveide

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1870. gadā vācu rūpnieks Teodors Rigerts (Theodor Riegert) Rīgā, Zaļajā ielā 2 nodibināja pirmo šokolādes un kafijas fabriku Latvijā, kuru nosauca savā vārdā. Uzņēmuma produkti kļuva par vienu no lielākajiem un atpazīstamākajiem saldumu ražotājiem Baltijā un visā Krievijas Impērijā. Pirmā pasaules kara laikā fabrika bija spiesta pārtraukt savu darbību uz vairākiem gadiem. Sākot ar 1922. gadu fabrika nomāta uz 10 gadiem akciju sabiedrībai. Fabrika izgatavoja galvenokārt kakao pulveri, kakao sviestu un dažādu šķirņu galda šokolādes.[3] 1934. gadā Rīgas centrā uz lielā pilsētas pulksteņa Teodors Rigerts izvietoja sava uzņēmuma reklāmu, kas vēlāk kļuva par populāru satikšanās vietu un tika iesaukts par Laimas pulksteni.

Pieprasījums pēc saldumiem Rīgā pieauga, un laika gaitā par nopietnāko konkurentu kļuva 1881. gadā Rīgā, Sporta ielā 2 Ludmilas Gēgingeres dibinātā konservu un konfekšu fabrika AS "L. W. Goegginger". Uzņēmumā ražoja konfektes, šokolādes, biskvītus un augļu, dārzeņu, zivju, gaļas konservus. Savukārt 1910. gadā latviešu uzņēmējs Vilhelms Ķuze Rīgā, Avotu ielā 16 atvēra savu šokolādes darbnīciņu, maiznīcu - konditoreju, un ar nelieliem pārtraukumiem turpināja to paplašināt. 1935. gadā tā kļuva par AS "Ķuze" ar miljoniem latu apgrozījumu un popularitāti, kas sasniedza "Laimas" līmeni.

1921. gadā ebreju uzņēmējs Iļja Hromčenko (Elija Levins) Rīgā, Karlīnes ielā 22/24 (tagad Miera ielā) atvēra specializētu konfekšu fabriku "Maķedonija", kas ražoja šokolādi. Tolaik tas bija sīkuzņēmums ar četriem darbiniekiem, kas izmantoja roku darbu. Tās gada apgrozījums bija 30 tūkstoši latu. 1925. gada sākumā fabrikas dibinātāji un akcionāri izveidoja jaunu uzņēmumu AS "Laima", kas pārņēma visus "Maķedonijas" patentus. 8. janvārī finanšu ministrs apstiprināja tās statūtus. Vārds "Laima" kļuva par sinonīmu konfektēm, tortēm, šokolādei, vafelēm. "Laima" strauji auga, paplašināja darbību, un 1930. gadā šeit jau strādāja 500 darbinieki. 1933. gadā Hromčenko emigrēja uz Palestīnu un uzņēmumu pārdeva.

Valsts uzņēmums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kārļa Ulmaņa režīma laikā uzņēmumu iegādājās Latvijas Kredītbanka un 1937. gadā apvienoja ar AS "Th. Riegert" uzņēmumu vienotā, valstij piederošā AS "Laima".[2] Tai tika nodotas labākās mašīnas un labākie darbinieki no likvidētajiem uzņēmumiem AS "Th. Riegert" un AS "E. Mežits".[3] Tā AS "Laima" kļuva par lielāko saldumu ražotāju Latvijā, kur strādāja jau ar 790 darbiniekiem. Savai produkcijai izmantoja tikai Latvijā ražotu cukuru.

Sevišķi strauji produkcijas izlaide pieauga, kad 1938. gadā uzcēla modernu un plašu, ar augstu tehnoloģiju apgādātu ražotni Miera ielā 22. Pilsētās un laukos produkcijas pārdošanu nodrošināja virkne veikalu. Augstas kvalitātes šokolāde, konfektes, marmelāde, cepumi, kakao tika izgatavots ar modernām ārzemju iekārtām. Neraugoties uz konkurenci, starp 29 saldumu fabrikām "Laima" bija neapšaubāms līderis – tai piederēja 39% no Latvijas saldumu tirgus un 79% no to eksporta. Tirdzniecības apjoms sasniedza 4-5 miljonus latu. Kopumā "Laimas" sistēmā strādāja ap 1000 cilvēkiem. Līdz Otrajam pasaules karam "Laimas" produkti lielos daudzumos nonāca Francijā, Lielbritānijā, Šveicē, Nīderlandē, Norvēģijā, ASV, Kanādā, Dienvidāfrikā, Ēģiptē, Marokā, Libānā, Britu Palestīnā, Bermudu salās un Indijā.

Okupācija un karš

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Otrais pasaules kara sākums 1939. gadā nopietni kaitēja fabrikas darbībai; eksports apstājās, savukārt vietējā tirgū strauji cēlās cenas – to izraisīja arī 10% Rīgas un Latvijas iedzīvotāju izbraukšana. 1940. gadā padomju okupācijas vara nacionalizēja visus trīs šokolādes uzņēmumus un tika mainīti to nosaukumi - AS "Ķuze" kļuva par Konditorejas fabriku "17. jūnijs", atsaucoties uz Latvijas okupācijas dienu un kas specializējās cepumu un citu miltu konditorejas izstrādājumu izgatavošanā, Gēgingeres fabrika kļuva par Šokolādes un konfekšu fabriku "Uzvara", kas specializējās karameļu, zefīra un citu cukuroto izstrādājumu izgatavošanā un 80. gados atradās t. s. pirmrindnieku statusā. AS "Laima" kļuva par Konditorejas fabriku "Laima", kas specializējās šokolādes ražošanā un vienīgā šokolādes fabrika, kas saglabāja savu zīmolu. 1941. gadā Vilhelmu Ķuzi izsūtīja uz Gulaga nometni, kur viņš gāja bojā. Vācu okupācijas laikā AS "Laima" sāka ražot arī kara laikā augsti pieprasītu preci - miežu kafiju, ievārījumus, žāvētu raugu. Pēc kara beigām sākās pakāpeniska uzņēmumu atjaunošana. To nācās darīt teju no nulles, jo visas ražošanas iekārtas kara laikā bija izvestas uz Vāciju.

Lielākā daļa Latvijā ražoto saldumu padomju gados tika eksportēti uz citām Padomju Savienības republikām, kur tie bija ļoti iecienīti augstās kvalitātes un mākslinieciskā noformējuma dēļ. Plaši pazīstamas Latvijā un citās republikās kļuva "Laimas" šokolādes konfektes "Vāverīte", "Sarkanā magone", "Karakums", "Lācītis - ķepainītis", "Trifele", "Vēsma", "Serenāde", tāpat "Vētrasputns", "Rudzupuķe", konfektes "Asorti", šokolādes "Rigonda", "Lukss". Savukārt "Uzvara" lepojās ar karamelēm "Piparmētru", "Bārbele", "Teātra", "Starts", konfektēm kārbās "Putna piens", "Piena lāse", "Rīgas maisījums", "Esmeralda", zefīra izstrādājumiem. Bet populārākais "17. jūnija" produkts bija vēl 50. gados ražošanā ieviestie cepumi "Selga".

Kopš 60. gadu beigām "Laima" specializējusies konfekšu, šokolādes un šokolādes izstrādājumu ražošanā. 1986. gadā uzceltajā korpusā ar itāļu speciālistu līdzdalību uzstādīta itāļu firmas "Karle Montanari" šokolādes liešanas līnija un uz tās iesākta šokolādes ražošana. 1987. gadā turpinājās jaunu iekārtu uzstādīšana šokolādes masu izgatavošanas iecirknī.[4]

Pēc neatkarības atjaunošanas, darbības paplašināšana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
"Laima Exclusive" šokolāde ar sieru un ķimenēm.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gadā pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Konditorejas fabriku "17. jūniju" pārdēvēja par "Staburadzi".[5] 1993. gadā "Laima" un 1994. gadā "Uzvara" tika privatizētas un no valsts uzņēmumiem atkal kļuva par privātām akciju sabiedrībām neskatoties uz ārzemju ražotāju konkurenci, saglabāja bagātās pirmskara tradīcijas un guva panākumus starptautiskajās izstādēs. Ražotajiem saldumiem garšas kvalitāte panākta, izmantojot dabiskas izejvielas – pienu un cukuru no pašmāju ražotājiem. 1998. gada janvārī AS "Laima" apvienojās ar AS "Uzvara" saglabājot divas tirdzniecības markas – "Laima" un "Uzvara", bet uzņēmuma nosaukums bija AS "Laima". Papildus citiem saldumiem, izgatavoja 60 veidu karameles – 46 tonnas katru dienu.

Situāciju sarežģīja Krievijas ekonomikas krīze un Baltijas brīvās tirdzniecības likums. Tika samazināti ražošanas apjomi eksportam uz Krieviju un ražošanas attīstību kavēja arī nesakārtotie jautājumi, kas saistīti ar cukura pārstrādi Latvijā. Ārzemju produkcija tika piedāvāta par daudz lētākām cenām nekā pašmāju, bet "Laimai" bija atbilstoši likumdošanai jāizmanto Latvijas dārgais cukurs. Neskatoties uz grūtībām, uzņēmums turpināja attīstīties un tika atvērtas jaunas ražotnes un modernizēts zefīra cehs. Astoņās stundās bija iespējams izgatavot divas tonnas parastā un glazētā zefīra ar ilgāku derīguma termiņu. "Laima" tajā laikā aizņēma 98% zefīra tirgus Latvijā.

2000. gadā, lai izveidotu Latvijā un Eiropā konkurētspējīgu uzņēmumu, AS "Laima" apvienojās ar vienu no lielākajām konditorejas fabrikām AS "Staburadze", saglabājot tikai vienu tirdzniecības nosaukumu – "Laima". Apvienošanās rezultātā nomainījās uzņēmuma vadība, kā arī tālākā attīstības stratēģija. Uzņēmumi kļuva vēl spēcīgāki eksportā uz 16 valstīm un eksporta apjomi palielinājās par 30%. Pilnveidojot savu biznesu, 2001. gadā AS "Laima" iegādājās sekmīgi pastāvošu uzņēmumu, kas nodarbojās ar lietošanai gatavas pārtikas ražošanu SIA "EuroFood" par savu meitas uzņēmumu. 2002. gadā turpinājās uzņēmumu attīstība un ražošanas reorganizācija, kā rezultātā attaisnojās uzņēmumu apvienošanās un pirmo reizi pēc Krievijas krīzes tika apturēta tirdzniecības lejupslīde un palielināta peļņa. Tika izveidots meitas uzņēmums SIA "Saldumu tirdzniecība" – abu uzņēmumu firmas veikalu vienots, jaunas koncepcijas pašapkalpošanās veikalu mazumtirdzniecības tīkls.

2003. gadā pēc "Laimas" iniciatīvas tika nodibināts Latvijas un Uzbekistānas uzņēmuma "Huršida Bonu" kopuzņēmums Uzbekistānā "Laymauz", kas specializējās karameļu ražošanā un uzsākta ražotnes celtniecība. 2004. gadā tiek izveidota uzņēmuma pārstāvniecība Krievijā AS "Laima Russia". 2005. gada maijā tiek reorganizēts piederošais meitas uzņēmums SIA "Noi Baltija" – mainīts nosaukums uz SIA "Staburadzes konditoreja", kas izgatavo dažāda veida tortes un kūciņas, un ir arī pārmantojis "Staburadzes" logo. Tai bija arī viens no lielākajiem ātro uzkodu (sviestmaižu, picu un salātu) ražotājiem, plašāk pazīstams ar zīmolu "Pedro". 2005. gadā, svinot uzņēmuma 135. gadadienu, tika atvērta Šokolādes istaba. Lai stiprinātu AS "Laima" pozīcijas Baltijas valstu tirgū, 2008. gada nogalē tika nodibināta uzņēmumu vadības un attīstības kompānija SIA "NP Foods". "Laimas" produkciju Baltijas tirgū izplatīja uzņēmums SIA "NP Logistics". 2010. gada 3. septembrī režisora Kaspara Goba dokumentālā filma "Saldumu pilsēta" piedzīvoja pirmizrādi, kurā ir atspoguļota Latvijas saldumu ražotāju un "Laimas" vēsture kopš pirmsākumiem.[6] 2013. gada 18. decembrī Miera ielas ēkas pirmajā stāvā atvēra "Laimas" Šokolādes muzeju. Desmit gadu laikā to apmeklējuši vairāk kā 300 tūkstoši viesu. Senākais muzeja eksponāts ir šokolādes lellīte, kas tapusi 1894. gadā T. Rigerta fabrikā.[7][8]

Orkla īpašumā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
"Laima" logotips līdz 2016. gadam.

2014. gada 26. augustā Norvēģijas uzņēmums "Orkla" nopirka SIA "NP Foods", kurā ietilpst AS "Laima" un citi Latvijas uzņēmumi.[9] 2015. gada 5. jūnijā uzņēmums paziņoja, ka pieaugušās konkurences un kvalitātes standartu apstākļos "Laima" turpmāk šokolādi vairs neražos no pašu maltām kakao pupām, bet gan no iepirktas kakao masas.[10] 2016. gada 10. februārī uzņēmumi AS "Laima", AS "Staburadze" un AS "Latfood" apvienoti ar SIA "Orkla Confectionery & Snacks Latvija" (tagad SIA "Orkla Latvija").[11] 2016. gada februārī zīmols "Laima" mainīja savu logotipu, iegūstot jaunu vizuālo identitāti.[12] Par godu Latvijas simtgadei "Laima" 2018. gada pavasarī atsāks ražot savulaik iecienītās konfektes "Karakums" un "Talismans". Lēmums atsākt konfekšu ražošanu pieņēma projekta "Nostalģija" laikā, kad "Laima" aicināja balsot par vēsturiskajām konfektēm, kuras vēlētos redzēt atkal.[1]

2017. gada jūlijā tika paziņots, ka 2018. gada pirmajā pusē Ādažos sāks būvēt "Laimas" jauno ražotni.[13] 2020. gada 16. martā jaunā ražotne tika pabeigta un nodota ekspluatācijā; 2021. gada 9. septembrī tā tika svinīgi atklāta. Ražotni veido piecas būves ar kopējo platību 7820 kvadrātmetri. Ādažu ražotnē tika investēti 20 miljoni eiro, celtniecību veica būvniecības uzņēmums "Merks". Uzsākot jaunās ražotnes darbību, vecajā ražotnē Miera ielā tiks turpināta "Laimas" saldumu ražošana ar specializāciju, ražojot šokolādes konfektes, šokolādes un graudaugu batoniņus, šerbetus, zefīrus, vafeļu konfektes, vafeļu tortes, marmelādes un ar rokām gatavotos ekskluzīvos saldumus.[14] SIA "Orkla Latvija" administrācija un "Laimas" šokolādes muzejs turpina darbu vēsturiskajā "Laima" biroja ēkā. 2022. gadā uz zemesgabala Ādažos blakus "Laimas" ražotnei plānots atklāt otru uzņēmuma ražotne, kas specializēsies cepumu un vafeļu ražošanā. Abu ražotņu izveidei Ādažos tika iegādāti kopumā 13 hektāri zemes, no kuriem cepumu un vafeļu ražotne aizņems lielāko daļu.[15]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 «"Laima" pavasarī atsāks konfekšu "Karakums" un "Talismans" ražošanu». Laukos.lv (lv-LV). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-02-26. Skatīts: 2018-03-12.
  2. ↑ 2,0 2,1 «Laima | Par mums». laima.lv. Skatīts: 2024-08-07.
  3. ↑ 3,0 3,1 «Latvijas saimniecības vēsture, (1968)». www.gramatas.lndb.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-04-21. Skatīts: 2018-03-12.
  4. ↑ Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 392. lpp.
  5. ↑ Latvijas Akadēmiskā Bibliotēka
  6. ↑ DELFI. «Pirmizrādi piedzīvos dokumentālā filma 'Saldumu pilsēta'». DELFI (latviešu), 2010-09-01. Skatīts: 2018-03-11.
  7. ↑ «News.lv: Šokolādes muzejs svin 10 gadu jubileju 22.12.2023 Brīvā Daugava». news.lv (latviešu). Skatīts: 2024-08-07.
  8. ↑ aritaberzina. «“Laimas” šokolādes muzejs svin 10 gadu jubileju». Orkla Latvija (lv-LV), 2023-12-18. Skatīts: 2024-08-07.
  9. ↑ «Norvēģijas «Orkla» nopērk «NP Foods»». lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2018-03-11.
  10. ↑ «Laima vairs pati nemals kakao pupiņas». diena.lv. Skatīts: 2018-03-11.
  11. ↑ 11,0 11,1 Orkla Confectionery & Snacks Latvija sev pievieno STABURADZE, LAIMA un LATFOOD Klientu portfelis, 11.02.2016
  12. ↑ «Paskaties, kā turpmāk izskatīsies "Laimas" logo». nra.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-02-05. Skatīts: 2018-03-12.
  13. ↑ 13,0 13,1 DELFI. «Foto: 'Laima' jauno ražotni cels Ādažos». DELFI (latviešu), 2017-07-17. Skatīts: 2018-03-12.
  14. ↑ 14,0 14,1 Ekspluatācijā nodota Laimas jaunā ražotne Ādažos Zane Atlāce-Bistere, Dienas Bizness, 16.04.2020
  15. ↑ «Ekspluatācijā nodota “Laimas” jaunā ražotne Ādažos». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2020-05-05.[novecojusi saite]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Laima_(zīmols)&oldid=4165578"