Johanness Štarks

Vikipēdijas lapa
Johanness Štarks
Johannes Stark
Johanness Štarks
Personīgā informācija
Dzimis 1874. gada 15. aprīlī
Fraijunga, Vācijas impērija (tagad Vācija)
Miris 1957. gada 21. jūnijā (83 gadi)
Traunšteina, VFR
Tautība vācietis
Zinātniskā darbība
Zinātne fizika
Darba vietas
Alma mater Minhenes Universitāte
Sasniegumi, atklājumi Štarka efekts
Apbalvojumi Nobela prēmija fizikā (1919)

Johanness Štarks (vācu: Johannes Stark; dzimis 1874. gada 15. aprīlī, miris 1957. gada 21. jūnijā) bija vācu fiziķis. Atklājis Doplera efektu kanālstaros un spektrālo līniju sašķelšanos elektriskajā laukā, par ko 1919. gadā saņēmis Nobela prēmiju fizikā.[1]

Štarks bija nacionālsociālisma ideoloģijas piekritējs. Štarks, tāpat kā vēl viens Nobela prēmijas laureāts Filips Lenards, bija "vāciešu fizikas" atbalstītājs, kas tika pasludināta kā pretstats "ebreju fizikai", īpaši vēršoties pret Alberta Einšteina zinātniskajiem pētījumiem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apbalvojumi
Priekštecis:
Makss Planks
Nobela prēmija fizikā
1919. gads
Pēctecis:
Šarls Gijoms