Gundars Āboliņš

Vikipēdijas lapa
Gundars Āboliņš
Gundars Āboliņš
Gundars Āboliņš 2018. gadā
Dzimis Gundars Āboliņš
1960. gada 7. janvārī (64 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Nodarbošanās aktieris
Darbības gadi 1966—pašlaik

Gundars Āboliņš (dzimis 1960. gada 7. janvārī, Rīgā) ir latviešu aktieris. Kopš 2015. gada strādā Minhenes teātrī Münchner Kammerspiele,[1] iepriekš strādājis Jaunajā Rīgas teātrī, Jaunatnes un Dailes teātros.[2] Piedalījies vairākās spēlfilmās.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis aktieru Tālivalža Āboliņa un Veras Singajevskas ģimenē.[3] Mācījās Tautas kinoaktieru studijā. Studēja aktiermākslu J. Vītola Latvijas Valsts konservatorijā Dailes teātra 7. studijā (1978—1982), karadienestu Padomju armijā aizvadīja Baltijas kara apgabala dziesmu un deju ansamblī Rīgā.

Vēlāk strādāja Jaunatnes teātrī režisora Ādolfa Šapiro vadībā, tad atgriezās Dailes teātrī, kur vairāk nekā desmit gadu spēlēja komēdiju izrādēs. 2000. gadā pēc režisoru Baņutas Rubess un Alvja Hermaņa piedāvājuma G. Āboliņš sāka darboties Jaunajā Rīgas teātrī.[4] Piedalījās Alvja Hermaņa iestudētajās izrādēs Vācijā: "Ledus" („Das Eis“, Ruhrtriennale, 2005), "Tēvi" („Väter“, Schauspielhaus Zürich, 2007) un "Oblomovs" („Oblomow“, Schauspielhaus Köln, 2011).

2015. gada augustā tika izziņots, ka G. Āboliņš pametīs Jauno Rīgas teātri un kļūs par štata aktieri Minhenes teātrī Münchner Kammerspiele.[5]

Balvas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Filmogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Filma Loma
1977 Buras Stass
1981 Limuzīns Jāņu nakts krāsā Uģis Tūters
1982 Aizmirstās lietas epizodē
1986 Apbraucamais ceļš epizodē
1987 Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili epizodē
1989 Dzīvīte Ojārs Rubenis
1993 Grēciniece maskā
2000 Vecās pagastmājas mistērija Žoržiks
2004 Ūdensbumba resnajam runcim Ivo
2006 Ūdens
2007 Jāņu nakts Oskars
2009 Mazie laupītāji Apsargs
2011 Monsieur Taurins Gunārs Tauriņš
2018 Bille Veikalnieks Bānītis
2018 Homo novus Kviesis
2020 Ko zina klusā Gerda
2020 Pilsēta pie upes Bernšteins

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «muenchner-kammerspiele.de». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 16. aprīlī. Skatīts: 2016. gada 12. jūnijā.
  2. «Gundars Āboliņš — lomas». Jaunais Rīgas teātris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 12. aprīlī. Skatīts: 2011.02.04.
  3. Vera Singajevska: tas laiks pieder mums, Santa Raita, raksts laikrakstā NRA, pārpublicēts TVNET (18.10.2005), informācija iegūta 12.06.2008
  4. Aktieris Gundars Āboliņš: 21. gadsimts nav domāts man Arhivēts 2014. gada 10. februārī, Wayback Machine vietnē. Andris Bernāts, kasjauns.lv, 2013. gada 15. septembris
  5. http://www.lsm.lv/lv/raksts/teatris-un-deja/kultura/gundars-abolins-turpmak-bus-stata-aktieris-teatri-minhene.a140949/
  6. «'Spēlmaņu nakts' Gada labākā izrāde - 'Mirušās dvēseles'». Delfi. 2010.11.23. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 29. novembrī. Skatīts: 2011.02.04.
  7. «Teātra apbalvojumus saņem Zariņa, Āboliņš un Džilis». Skatuve (latviešu). 2013-03-28. Skatīts: 2023-01-25.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]