Gundars Āboliņš

Gundars Āboliņš;
	Gundars Āboliņš 2018. gadā
Dzimis	1960. gada 7. janvārī (64 gadi); Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija)
Nodarbošanās	aktieris
Darbības gadi	1966—pašlaik
Spēlmaņu nakts
	Gada aktieris otrā plāna lomā (1999); Gada aktieris (2006);
Citi apbalvojumi
	Harija Liepiņa balva (2013); Žaņa Katlapa balva (2024);

Gundars Āboliņš (dzimis 1960. gada 7. janvārī, Rīgā) ir latviešu aktieris. Kopš 2015. gada strādā Minhenes teātrī Münchner Kammerspiele,^[1] iepriekš strādājis Jaunajā Rīgas teātrī, Jaunatnes un Dailes teātros.^[2] Piedalījies vairākās spēlfilmās.

Dzīvesgājums

Dzimis aktieru Tālivalža Āboliņa un Veras Singajevskas ģimenē.^[3] Mācījās Tautas kinoaktieru studijā. Studēja aktiermākslu J. Vītola Latvijas Valsts konservatorijā Dailes teātra 7. studijā (1978—1982), karadienestu Padomju armijā aizvadīja Baltijas kara apgabala dziesmu un deju ansamblī Rīgā.

Vēlāk strādāja Jaunatnes teātrī režisora Ādolfa Šapiro vadībā, tad atgriezās Dailes teātrī, kur vairāk nekā desmit gadu spēlēja komēdiju izrādēs. 2000. gadā pēc režisoru Baņutas Rubess un Alvja Hermaņa piedāvājuma G. Āboliņš sāka darboties Jaunajā Rīgas teātrī.^[4] Piedalījās Alvja Hermaņa iestudētajās izrādēs Vācijā: "Ledus" (Das Eis, Ruhrtriennale, 2005), "Tēvi" (Väter, Schauspielhaus Zürich, 2007) un "Oblomovs" (Oblomow, Schauspielhaus Köln, 2011).

2015. gada augustā tika izziņots, ka Gundars Āboliņš pametīs Jauno Rīgas teātri un kļūs par štata aktieri Minhenes teātrī Münchner Kammerspiele.^[5]

Balvas

Spēlmaņu nakts 1998/1999 — balva kategorijā "Gada aktieris otrā plāna lomā" par lomām Dailes teātra izrādēs "Šveiks" un "Mana jautrā atraitne".
Spēlmaņu nakts 2005/2006 — balva kategorijā "Gada aktieris" par lomām Jaunā Rīgas teātra izrādēs "Soņa" un "Ledus. Kolektīva grāmatas lasīšana ar iztēles palīdzību Rīgā".^[6]
2013. gadā saņēma Harija Liepiņa balvu par izcilu, spilgtu aktierdarbu iepriekšējo sezonu laikā.^[7]
2024. gadā saņēma Žaņa Katlapa balvu par sasniegumiem, kas uz Latvijas teātra skatuvēm mākslinieciski apliecina nācijas pamatvērtības.^[8]

Filmogrāfija

Gads	Filma	Loma	Piezīmes
1977	Buras	Stass
1981	Limuzīns Jāņu nakts krāsā	Uģis Tūters
1982	Aizmirstās lietas	epizodē
1986	Apbraucamais ceļš	epizodē
1987	Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili	epizodē
1989	Dzīvīte	Ojārs Rubenis
1993	Grēciniece maskā
2000	Vecās pagastmājas mistērija	Žoržiks
2004	Ūdensbumba resnajam runcim	Ivo	Nominēts Lielā Kristapa balvai kā labākais aktieris otrā plāna lomā
2006	Ūdens
2007	Jāņu nakts	Oskars
2009	Mazie laupītāji	Apsargs
2011	Monsieur Taurins	Gunārs Tauriņš
2018	Bille	Veikalnieks Bānītis
2018	Homo novus	Kviesis
2020	Ko zina klusā Gerda
2020	Pilsēta pie upes	Bernšteins	Nominēts Lielā Kristapa balvai kā labākais aktieris otrā plāna lomā


Gads	Seriāls	Loma	Piezīmes
2020	"Aģentūra"	Marģers
2021	"Sisi" (Sisi: Austrian Empress)	Hoffārers	2 sērijās
2024	"Pansija pilī"	Viktors Eglītis
2024	"Padomju džinsi"	profesors, slimnīcas pacients

Atsauces

↑ «muenchner-kammerspiele.de». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 16. aprīlī. Skatīts: 2016. gada 12. jūnijā.
↑ «Gundars Āboliņš — lomas». Jaunais Rīgas teātris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 12. aprīlī. Skatīts: 2011.02.04.
↑ Vera Singajevska: tas laiks pieder mums, Santa Raita, raksts laikrakstā NRA, pārpublicēts TVNET (18.10.2005), informācija iegūta 12.06.2008
↑ Aktieris Gundars Āboliņš: 21. gadsimts nav domāts man Arhivēts 2014. gada 10. februārī, Wayback Machine vietnē. Andris Bernāts, kasjauns.lv, 2013. gada 15. septembris
↑ http://www.lsm.lv/lv/raksts/teatris-un-deja/kultura/gundars-abolins-turpmak-bus-stata-aktieris-teatri-minhene.a140949/
↑ «'Spēlmaņu nakts' Gada labākā izrāde - 'Mirušās dvēseles'». Delfi. 2010.11.23. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 29. novembrī. Skatīts: 2011.02.04.
↑ «Teātra apbalvojumus saņem Zariņa, Āboliņš un Džilis». Skatuve (latviešu). 2013-03-28. Skatīts: 2023-01-25.
↑ «Žaņa Katlapa balva tiks pasniegta arī šogad». Tukums.lv (latviešu). 2024-10-15. Skatīts: 2024-10-15.

Ārējās saites

Gundars Āboliņš filmas.lv
Gundars Āboliņš izrades.lv

Šī aktiera biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis ar Latviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] «muenchner-kammerspiele.de». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 16. aprīlī. Skatīts: 2016. gada 12. jūnijā.

[2] «Gundars Āboliņš — lomas». Jaunais Rīgas teātris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 12. aprīlī. Skatīts: 2011.02.04.

[3] Vera Singajevska: tas laiks pieder mums, Santa Raita, raksts laikrakstā NRA, pārpublicēts TVNET (18.10.2005), informācija iegūta 12.06.2008

[4] Aktieris Gundars Āboliņš: 21. gadsimts nav domāts man Arhivēts 2014. gada 10. februārī, Wayback Machine vietnē. Andris Bernāts, kasjauns.lv, 2013. gada 15. septembris

[5] ttp://www.lsm.lv/lv/raksts/teatris-un-deja/kultura/gundars-abolins-turpmak-bus-stata-aktieris-teatri-minhene.a140949/

[6] «'Spēlmaņu nakts' Gada labākā izrāde - 'Mirušās dvēseles'». Delfi. 2010.11.23. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 29. novembrī. Skatīts: 2011.02.04.

[7] «Teātra apbalvojumus saņem Zariņa, Āboliņš un Džilis». Skatuve (latviešu). 2013-03-28. Skatīts: 2023-01-25.

[8] «Žaņa Katlapa balva tiks pasniegta arī šogad». Tukums.lv (latviešu). 2024-10-15. Skatīts: 2024-10-15.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]