Gundars Āboliņš

Gundars Āboliņš;
	Gundars Āboliņš 2018. gadā
Dzimis	1960. gada 7. janvārī (65 gadi); Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija)
Nodarbošanās	aktieris
Darbības gadi	1966—pašlaik
Spēlmaņu nakts
	Gada aktieris otrā plāna lomā (1999); Gada aktieris (2006);
Citi apbalvojumi
	Harija Liepiņa balva (2013); Žaņa Katlapa balva (2024);

Gundars Āboliņš (dzimis 1960. gada 7. janvārī, Rīgā) ir latviešu aktieris, televīzijas un radio raidījumu vadītājs. Ilggadējs Jaunā Rīgas teātra aktieris. Spēlējis arī Jaunatnes un Dailes teātrī Rīgā un Minhenes teātrī Münchner Kammerspiel.^[1]^[2] Piedalījies vairākās spēlfilmās.

Divreiz saņēmis Spēlmaņu nakts balvu: 1998/1999. gadā kā gada aktieris otrā plāna lomā, 2005./2006. gadā — kā gada aktieris.

Dzīvesgājums

Dzimis aktieru Tālivalža Āboliņa un Veras Singajevskas ģimenē.^[3] Mācījās Tautas kinoaktieru studijā. Studēja aktiermākslu J. Vītola Latvijas Valsts konservatorijā Dailes teātra 7. studijā (1978—1982), karadienestu Padomju armijā aizvadīja Baltijas kara apgabala dziesmu un deju ansamblī Rīgā.

Vēlāk strādāja Jaunatnes teātrī režisora Ādolfa Šapiro vadībā, tad atgriezās Dailes teātrī, kur vairāk nekā desmit gadu spēlēja komēdiju izrādēs. 2000. gadā pēc režisoru Baņutas Rubess un Alvja Hermaņa piedāvājuma G. Āboliņš sāka darboties Jaunajā Rīgas teātrī.^[4] Piedalījās Alvja Hermaņa iestudētajās izrādēs Vācijā: "Ledus" (Das Eis, Ruhrtriennale, 2005), "Tēvi" (Väter, Schauspielhaus Zürich, 2007) un "Oblomovs" (Oblomow, Schauspielhaus Köln, 2011).

2015. gada augustā tika izziņots, ka Gundars Āboliņš pametīs Jauno Rīgas teātri un kļūs par štata aktieri Minhenes teātrī Münchner Kammerspiele.^[2] 2018. gadā atgriezās Jaunajā Rīgas teātrī.^[5]

Balvas

Spēlmaņu nakts 1998/1999 — balva kategorijā "Gada aktieris otrā plāna lomā" par lomām Dailes teātra izrādēs "Šveiks" un "Mana jautrā atraitne".
Spēlmaņu nakts 2005/2006 — balva kategorijā "Gada aktieris" par lomām Jaunā Rīgas teātra izrādēs "Soņa" un "Ledus. Kolektīva grāmatas lasīšana ar iztēles palīdzību Rīgā".^[6]
2013. gadā saņēma Harija Liepiņa balvu par izcilu, spilgtu aktierdarbu iepriekšējo sezonu laikā.^[7]
2024. gadā saņēma Žaņa Katlapa balvu par sasniegumiem, kas uz Latvijas teātra skatuvēm mākslinieciski apliecina nācijas pamatvērtības.^[8]

Filmogrāfija

Gads	Filma	Loma	Piezīmes
1977	"Buras"	Stass
1981	"Limuzīns Jāņu nakts krāsā"	Uģis Tūters
1982	"Aizmirstās lietas"	epizodē
1986	"Apbraucamais ceļš"	epizodē
1987	"Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili"	epizodē
1989	"Dzīvīte"	Ojārs Rubenis
1993	"Grēciniece maskā"
2000	"Vecās pagastmājas mistērija"	Žoržiks
2004	"Ūdensbumba resnajam runcim"	Ivo	Nominēts Lielā Kristapa balvai kā labākais aktieris otrā plāna lomā
2006	"Ūdens"
2007	"Jāņu nakts"	Oskars
2009	"Mazie laupītāji"	Apsargs
2011	Monsieur Taurins	Gunārs Tauriņš
2018	"Bille"	Veikalnieks Bānītis
2018	Homo novus	Kviesis
2020	"Ko zina klusā Gerda"
2020	"Pilsēta pie upes"	Bernšteins	Nominēts Lielā Kristapa balvai kā labākais aktieris otrā plāna lomā
2022	"Mīlulis"
2023	The Piper	priesteris
2023	Taurins Senior	Gunārs Tauriņš


Gads	Seriāls	Loma	Piezīmes
2020	"Aģentūra"	Marģers
2021	"Sisi" (Sisi: Austrian Empress)	Hoffārers	2 sērijās
2024	"Pansija pilī"	Viktors Eglītis
2024	"Padomju džinsi"	profesors, slimnīcas pacients

Atsauces

↑ «Gundars Āboliņš — lomas». Jaunais Rīgas teātris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 12. aprīlī. Skatīts: 2011.02.04.
↑ ^2,0 ^2,1 http://www.lsm.lv/lv/raksts/teatris-un-deja/kultura/gundars-abolins-turpmak-bus-stata-aktieris-teatri-minhene.a140949/
↑ Vera Singajevska: tas laiks pieder mums, Santa Raita, raksts laikrakstā NRA, pārpublicēts TVNET (18.10.2005), informācija iegūta 12.06.2008
↑ Aktieris Gundars Āboliņš: 21. gadsimts nav domāts man Arhivēts 2014. gada 10. februārī, Wayback Machine vietnē. Andris Bernāts, kasjauns.lv, 2013. gada 15. septembris
↑ «Gundars Āboliņš no Minhenes atgriežas Jaunajā Rīgas teātrī». https://jauns.lv (latviešu). 2018-08-20. Skatīts: 2025-01-01.
↑ «'Spēlmaņu nakts' Gada labākā izrāde - 'Mirušās dvēseles'». Delfi. 2010.11.23. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 29. novembrī. Skatīts: 2011.02.04.
↑ «Teātra apbalvojumus saņem Zariņa, Āboliņš un Džilis». Skatuve (latviešu). 2013-03-28. Skatīts: 2023-01-25.
↑ «Žaņa Katlapa balva tiks pasniegta arī šogad». Tukums.lv (latviešu). 2024-10-15. Skatīts: 2024-10-15.

Ārējās saites

Gundars Āboliņš filmas.lv
Gundars Āboliņš izrades.lv

Šī aktiera biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis ar Latviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] «Gundars Āboliņš — lomas». Jaunais Rīgas teātris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 12. aprīlī. Skatīts: 2011.02.04.

[:0-2] 2,0 ^2,1 http://www.lsm.lv/lv/raksts/teatris-un-deja/kultura/gundars-abolins-turpmak-bus-stata-aktieris-teatri-minhene.a140949/

[3] Vera Singajevska: tas laiks pieder mums, Santa Raita, raksts laikrakstā NRA, pārpublicēts TVNET (18.10.2005), informācija iegūta 12.06.2008

[4] Aktieris Gundars Āboliņš: 21. gadsimts nav domāts man Arhivēts 2014. gada 10. februārī, Wayback Machine vietnē. Andris Bernāts, kasjauns.lv, 2013. gada 15. septembris

[5] «Gundars Āboliņš no Minhenes atgriežas Jaunajā Rīgas teātrī». https://jauns.lv (latviešu). 2018-08-20. Skatīts: 2025-01-01.

[6] «'Spēlmaņu nakts' Gada labākā izrāde - 'Mirušās dvēseles'». Delfi. 2010.11.23. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 29. novembrī. Skatīts: 2011.02.04.

[7] «Teātra apbalvojumus saņem Zariņa, Āboliņš un Džilis». Skatuve (latviešu). 2013-03-28. Skatīts: 2023-01-25.

[8] «Žaņa Katlapa balva tiks pasniegta arī šogad». Tukums.lv (latviešu). 2024-10-15. Skatīts: 2024-10-15.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]