Habsburgi

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Habsburgas pils tagadējā Ārgavas kantonā Šveicē (1642).

Habsburgi (Habsburg), viena no senākajām un plašākajām Eiropas karaliskajām dinastijām, kuru cilme meklējama Habsburgas pilī tagadējās Šveices teritorijā. Gadsimtu gaitā dinastijas pārstāvji bijuši daudzu valstu valdnieki. Līdz 16. gadsimtam Habsburgu dzimtai piederēja Tirole, Švābija, Elzasa, Nīderlande, Austrija, Štīrija, Karintija, Kraina, Čehija un daļa no Ungārijas, vēlāk tās varā nokļuva arī Spānija, Portugāle, Volīnija, Galīcija, Transilvānija, Toskāna, Parma un Modena. No 1273. līdz 1806. gadam ar pārtraukumiem Habsburgu dinastijas pārstāvji bija Svētās Romas impērijas imperatori. Vairāk nekā 1000 gadus Habsburgi ietekmēja Eiropas vēsturi. Habsburgu īpašumi bija tik plaši, ka 1556. gadā Kārlis V Habsburgs sadalīja zemi savu dēlu starpā Vienu daļu pārvaldīja viņa dels Spānijas karalis Filips II , bet otru- viņa brālis, velākais Svētās Romas imērijas imperators Ferdinands I.

Dinastijas pārstāvju valdīšanas laiki:[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Habsburgu dzimtas heraldiskais simbols pāvs ar tai pakļauto zemju ģerboņiem (1555).